Jēdzienu „būves konservācija” skaidri definē Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi". 

Tie nosaka: „Būves konservācija - pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī.”

Šo pašu noteikumu 5.7.apakšnodaļa „Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana, būves konservācija, būves nojaukšana un iepriekšējā stāvokļa atjaunošana” noteic, kas un kādos gadījumos var ierosināt būves konservāciju (arī – kā lēmumu var apstrīdēt) un kas jāietver būves konservācijas darbu veikšanas projektā.

Savukārt 1995.gada 10.augustā pieņemtā likuma "Būvniecības likums"  IV nodaļas „Būvniecības pamatnoteikumi” 18.pants skan šādi: „Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, pasūtītājam vai būvētājam būve jāiekonservē Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un par to nekavējoties rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.”