Labdien!
Vēlos saņemt skaidrojumu par Ārstniecības riska fonda atlīdzības aprēķinā piemēroto N1 koeficientu. Uzskatu, ka lietā N1 koeficients 0,4 ir noteikts nepamatoti augsts un neatbilst Veselības inspekcijas ekspertīzes atzinumā konstatētajiem faktiem par manu veselības stāvokli.
Vai Veselības ministrijas praksē ir gadījumi ar samazinājuma apmēru, piemēram, samazinot N1 koeficientu no 0,4 līdz 0,2, ja daļa no koeficienta piemērošanas nav pietiekami pamatota?
Tāpat, ja ir iespējams, vēlētos noskaidrot tiesu praksi. Vai administratīvo tiesu praksē ir gadījumi, kuros N1 koeficients tiek samazināts tikai daļēji, piemēram, no 0,4 uz 0,3 vai 0,2, nevis pilnībā atcelts? No man pieejamajiem nolēmumiem izriet, ka praksē koeficients parasti tiek vai nu pilnībā atcelts, piemēram, no 0,4 uz 0, vai arī atstāts negrozīts. Velētos noskaidrot, kāpēc ir ieviesta prakse, saskaņā ar kuru Veselības inspekcijas ekspertīzē tiek vērtētas arī pacienta hroniskās saslimšanas, kuras nav cēloņsakarībā ar pamatslimību vai nodarīto kaitējumu. Kādēļ šādām saslimšanām tiek piemērots koeficients, tādējādi ietekmējot kopējo pacienta veselības stāvokļa novērtējumu un iespējamo kaitējuma atlīdzinājuma apmēru?
Vai pacientam ir tiesības saņemt detalizētu skaidrojumu par katru Veselības inspekcijas ekspertīzes atzinumā norādīto hronisko saslimšanu, kas ņemta vērā, nosakot N1 koeficientu, tostarp skaidrojumu par to, kā šī saslimšana konkrētajā ārstniecības periodā ietekmēja pacienta veselības stāvokli, kādā veidā tā ietekmēja nodarītā kaitējuma novērtējumu un kāda bija tās ietekme?
Vai pacienta hroniska slimība pati par sevi var samazināt atlīdzības apmēru, ja nav pierādīts, ka bez ārstniecības pārkāpuma konkrētais kaitējums būtu iestājies tādā pašā apmērā?