Man no 2019.gada pavasara ir 3. grupas arodsaslimšana - darbspēju zudums 25% apmērā dēļ roku un muguras tirpšanas. Mainīju darbu un ar augustu saku strādāt veikalā par pārdevēju. No 2022.gada maija vaikalā ir cita vadītāja, kura mani dažādi morāli pazemoja, aprunāja, stāstīja apmelojumus kolēģiem, lamāja nepilngadīgās meitas klātbūtnē. 2024. decembrī vadītāju informēju, ka 10.janvārī man veiks rokas operāciju. Vadītāja jau tad noteica, ka mani atlaidīšot. 17. martā iebraucu vadītajai paziņot, ka noslēdzu darba nespējas lapu. Vadītāja man teica, ka man vairs darbs neesot, bet zvanīšot. Viņa lika man 18. un 19.martā mācīties strādāt kasē un ar 20.martu iet piespiedu atvaļinajumā. Vadītāja man pašai nepajautāja, kā man gāja, vai spēju strādāt kasē. Es nespēju 12 stundas nostavēt un stīviem pirkstiem nespēju veikli skaitīt naudu. Pirms tam strādāju veikalā zālē, pievedu preces, papildināju trūkstošās preces. 25. martā vadītāja man zvanīja (no 20.03.-02.04. bija atvaļinājums) un jautāja, vai iešu strādāt kasē. Es atbildēju, ka neiešu. Tad man piedāvāja strādāt par apkopēju. Atbildēju, ka gāju uz operāciju, lai saglabātu darba spējas, bet apkopējas darbs būtu pazemināšana amatā. Vadītāja lika man iesniegt ārsta zīmi, ka nederu darbam kasē. Iesniedzu ģimenes ārsta zīmi, kurā ārsts, minot arī manas veselības problēmas norādīja, ka nav ieteicams darbs statistiska pozā ar pirkstu pārslodzi. 28.martā tiku izsaukta atkal uz veikalu un man lika uzrakstīt valdes priekšsēdētajam iesniegumu, ka atsakos no šiem abiem darbiem. Uzrakstīju iesniegumu, tajos minot, kādēļ atsakos. Jautāju vadītājai, kādeļ es nevaru strādāt to pašu darbu, kuru strādaju pirms tam? Vadītāja atbildeja, ka darba līgumā ir punkts, ka mani varot pārlikt strādāt jebkur. Jautāju, kādēļ nevar pārlikt tās meitenes, kuras tagad strādā manā vietā? Atbildi nesaņēmu. Tajā diena dzirdēju atkal dažādas aizskarošas frāzes. Ka esmu kašķīga un brūkot visiem virsū, visi par mani sūdzoties. Pat, ka esmu vienas koleģes nolādējusi.  Lūdzu, lai nosauc konkrētus kolēģu vārdus, jo kolektīvs ir liels, un kā tiek risināti konflikti, ja tādi ir. Vadītāja skatījās man virsū, smaidīja un pateica, ka viņas laiks ar mani ir beidzies, lai es ejot projām, citadi saukšot apsargu, lai mani no veikala izmet. Nebiju vēl līdz mašīnai aizgājusi, kā konstatēju, ka mani izslēdza no veikala kopējā čata. 3.04 aizgāju uz darbu un man plkst.7 no rīta bija jau sagatavoti dokumenti par atlaišanu, kurus es neparakstīju un aizgāju uz Valsts darba inspekciju. Tur man teica, ja neparakstīju, tātad neesmu atlaista, lai ejot uz darbu un stādajot. Paskaidroja, lai atlastu dēļ veselības problēmām, vajagot vispirms iziet obligāto veselības pārbaudi. Aizgāju uz darbu, bet darbu man nedeva, pēc mana lūguma uzrakstīja uz lapiņas, ka atrāk darbu nedošot, kamēr nebūs izieta obligātā veselības pārbaude. Pēc tam biju spiesta meklēt palīdzību pie ārsta, jo sākās regulāras raudāšanas lēkmes. Uzrakastīju savas pārdomas valdes priekšsēdētājam un lūdzu lietu izskatīt manā klātbūtnē. Valdes priekšsēdētājs mani ignorēja, tāpat arī tirdzniecības direktore. Viņiem vairākkārt esmu lūgusi mutisku palīdzību, bet bez rezultāta. Vērsos vēlreiz Valsts darba inspekcijā ar rakstisku sūdzību. Bet, tiekoties klātienē ar vadību un mani, netika izskatīta un pieminēta neviena vadītājas pēc manam domām nelikumīga darbība. Obligātajā veselības pārbaudē atzina, ka varu strādāt, bet man nezināmu iemeslu dēļ ierakstīja, ka nevaru celt smagumu virs 7,5 kg, līdz ar to man nedod darbu. Es nesaprotu, kā komisijā, aizejot pie acu ārsta un uz sirds kardiogrammu, to var secināt, ar pašu ārstu netiekoties?  Pirms tam, ja nemaldos, 2023.gadā, izejot obligāto veselības pārbaudi, darbam derēju.