Vai un kāda informācija valsts kapitālsabiedrībai ir jāsniedz trešajām personām par valsts kapitālsabiedrības komercdarbību, darbiniekiem un to darba algām? Kāda informācija var tikt uzskatīta par komercnoslēpumu? Kādi normatīvie akti to regulē?
Atbilstoši Komerclikumam valsts kapitālsabiedrībai, tāpat kā jebkurai privātai kapitālsabiedrībai, ir tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, un komercnoslēpumu saturoša informācija nav jāizpauž trešajām personām. Minētās informācijas izpaušanas ierobežojumi ir saistīti ar tās veikto komercdarbību, kas pamatā tiek veikts konkurences apstākļos, piemēram, „a/s „Latvenergo”, pārdodot elektroenerģiju, vai a/s „AirBaltic”, sniedzot aviopārvadājuma pakalpojumus.
Tai pašā laikā norādām, ka Saeimā 1.lasījumā ir pieņemts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”, kura viens no mērķiem ir nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejama vispārēja informācija par uzņēmumu, publiskas personas līdzdalības mērķiem un uzņēmuma sasniegtajiem darba rezultātiem.
Vienlaicīgi vēlamies vērst uzmanību, ka sabiedrībai, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteiktos nosacījumus, ir jābūt pieejamai informācijai par kapitālsabiedrībai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi. Atšķirībā no parastās komercdarbības valsts kapitālsabiedrībai valsts deleģētā pārvaldes uzdevuma ietvaros ir ekskluzīvi apveltījusi minēto sabiedrību ar noteiktu varu - valsts vārdā veikt vai kontrolēt noteiktus publiskos uzdevumus, piemēram, VAS „Privatizācijas aģentūra”, privatizējot valsts īpašumus, vai VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija”, izdodot vadītāja apliecības vai nodrošinot transportlīdzekļu ikgadējo tehnisko apskati.
Zināšanai
Komerclikuma 19.pants nosaka, kas ir saprotams ar komercnoslēpumu:
19.pants. Komercnoslēpums
(1) Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:
1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;
2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām;
3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;
4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;
5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.
(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.
(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41daļu uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas, izņemot šā panta otrās daļas 4.punktā minētās kapitālsabiedrības, attiecas tikai šī daļa un šā likuma 3.panta astotā daļa.
Citas šā likuma normas attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām piemēro citos likumos noteiktajos gadījumos un apjomā. Informācija par šīm kapitālsabiedrībām, izņemot kredītiestādes, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota attiecīgās kapitālsabiedrības vai kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) kapitālsabiedrība saņem valsts budžeta līdzekļus, valsts budžeta dotāciju vai samaksu par sniegto pakalpojumu valsts deleģēto funkciju veikšanai vai valsts pasūtījuma (sabiedriskā vai nacionālā pasūtījuma) īstenošanai vai kompensāciju par zaudējumiem, sniedzot universālo pakalpojumu, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;
2) kapitālsabiedrība nesaņem valsts budžeta līdzekļus, bet pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus vai tās darbība ir saistīta ar maksājumu valsts budžetā administrēšanu;
3) kapitālsabiedrība pilda tai ar likumu uzdotās funkcijas pārvaldīt un apsaimniekot valsts īpašumu vai organizēt valsts īpašuma privatizāciju;
4) kapitālsabiedrība saņem pašvaldību budžetu līdzekļus, pašvaldību budžetu dotāciju, samaksu par sniegto pakalpojumu pašvaldības vai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai vai kapitālsabiedrībai pašvaldība ir palielinājusi šīs kapitālsabiedrības pamatkapitālu vai sniegusi galvojumu tās aizņēmumam, izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzību;
5) kapitālsabiedrība izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!