Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 34. panta ceturtajai daļai, ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, tad dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par bērna māti. 

Ja bērna tēvs nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, tad aizbildnību pār bērnu īsteno bērna māte. Bērna tēvs var tikties ar bērnu, rūpēties par viņu un sniegt bērnam uzturu, ja otrs vecāks (māte), kas ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, tam piekrīt. Taču, kamēr bērnam nav noteikta paternitāte, bērna tēvam nav ne tiesību, ne pienākumu pret bērnu. 

Vienlaikus, ja bērna tēvs nav labprātīgi atzinis paternitāti, tad mātei ir tiesības vērsties tiesā paternitātes noteikšanai.  

Ja paternitāte būs noteikta (brīvprātīgi vai tiesas ceļā), tad saskaņā ar Civillikumu 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. 

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, līdz ar paternitātes noteikšanu jums būs pienākums maksāt bērnam vismaz valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus. Taču bērna mātei būs arī tiesības vērsties tiesā un, pamatojot vajadzību, pieprasīt lielāku uzturlīdzekļu summu. Ja uzturlīdzekļi netiks maksāti, tad veidosies parāds un varēs īstenot parāda piedziņu. 

Vienlaikus norādām, ka Krimināllikuma 136. pants paredz: par grūtnieces piespiešanu izdarīt abortu, ja rezultātā aborts izdarīts, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.