Lietas piekritība tiesai ir atkarīga no konkrētā gadījuma/strīda un procesa veida.  

Civillietās vispārīgā gadījumā prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc viņas deklarētās dzīvesvietas, bet prasību pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses. Vienlaikus pastāv izņēmumi, piemēram, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai ja līgumā ir noteikta konkrēta tiesa (līgumiskā piekritība), vai ja ceļ prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu. Tādā gadījumā prasītājs var celt prasību arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas. Tiesas piekritību civilprocesā regulē Civilprocesa likuma 3. nodaļa “Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība” (skat. 24. un turpmākos pantus). 

Vairāk par to, kā iesniegt prasību tiesā, varat uzzināt LV portāla publikācijā šeit. 

Krimināllietas izskata tiesa, kuras darbības rajonā izdarīts noziedzīgs nodarījums. Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams konstatēt, krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā pabeigts pirmstiesas process. Ilgstošu vai turpinātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos krimināllieta ir piekritīga tai tiesai, kuras darbības rajonā noziedzīgs nodarījums pabeigts vai pārtraukts. Lai nodrošinātu krimināllietas ātrāku izskatīšanu, atsevišķos gadījumos to var izskatīt: 

• pēc noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietas; 
• pēc noziedzīga nodarījuma seku iestāšanās vietas;
• pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas. 

Piekritību tiesai kriminālprocesā regulē Kriminālprocesa likuma 40. nodaļa “Krimināllietu piekritība tiesai” (skat. 442. un turpmākos pantus). Tomēr jānorāda, ka krimināllietās iesaistītā persona pati neizvēlas tiesu, kurā notiks process, jo krimināllietu tiesai nodod procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Administratīvā rajona tiesa izskata personu sūdzības par valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem un faktisko rīcību. Persona Administratīvajā rajona tiesā var vērsties tikai pēc tam, kad ir apstrīdējusi iestādes lēmumu vai rīcību augstākā iestādē. Pieteikuma iesniegšanu tiesā regulē Administratīvā procesa likuma 189. pants, kas nosaka: 

• pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses [fiziskā persona – pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona – pēc juridiskās adreses]; 

• persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses; 

• pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā; 

• ja pieteikumu iesniedz vairāki pieteicēji, tas iesniedzams Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc viena līdzpieteicēja adreses. 

Ja likumā noteikts, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, pieteikumu iesniedz attiecīgajai tiesai. 

Šeit ir pieejams tiesu meklētājs, kurā, ievadot pilsētu vai novadu, tiks uzrādītas konkrētajai adresei piekritīgās tiesas kontaktinformācija.