Latvijas normatīvie akti neliedz sabiedrībai atklāt noziedzīgus nodarījumus, kā arī aizturēt personu, kura veic likumpārkāpumu vai kura ar savu rīcību apdraud citus. 

Vienlaikus, aizturot likumpārkāpējus, jāatceras, ka personas aizturēšana ir tieši saistīta ar cilvēka konstitucionālo tiesību ierobežošanu. 

Latvijas Republikas Satversmes 94. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nevar atņemt un ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. 

Ja cilvēks, aizsargājot sevi, savus tuviniekus vai savu īpašumu, rīkojas adekvāti situācijai (bez pārspīlēta fanātisma), tad viņam nevajadzētu uztraukties par tiesiskām problēmām. Tajā pašā laikā, lai nerastos situācijas, kad aizturētājs kļūst par upuri noziedzniekam, vienmēr rūpīgi jāizvērtē savi spēki un iespējas noziedznieka aizturēšanā, jo var gadīties situācijas, kad tomēr labāk nepakļaut sevi riskam un izsaukt policiju. 

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 265. panta trešajai daļai, ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās, vai ir izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policijas darbiniekam. 

No Krimināllikuma (KL) 31. panta izriet, ka pie kriminālatbildības netiks saukta persona, kura ir aizturējusi noziedzīgā nodarījuma (t. sk. kriminālpārkāpuma) izdarītāju, pat tad, ja aizturētajam radīts kaitējums, bet ar nosacījumu, ka nav pieļauta aizturētajai personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.  

Tātad jāņem vērā, ka personas aizturēšana, radot tai kaitējumu, pieļaujama tikai tādā situācijā, kad nav iespējams to paveikt, nelietojot vardarbību. Jāatceras, ka par kaitējumu, kas nodarīts likumpārkāpējam, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un spēka pielietošanas samērīgumu, aizturētājam draud kriminālatbildība. 

Piemēram, spēka pielietošana pēc tam, kad apdraudējums beidzies un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus, ir likumpārkāpums. Jāņem vērā, ka arī noziedzīga nodarījuma izdarītājam ir tiesības aizstāvēt savu dzīvību, ja tā ir briesmās. 

Tātad likums atļauj ikvienam aizstāvēties un aizturēt likumpārkāpēju, izmantojot spēku, tomēr kaitējuma nodarīšanai ir jābūt samērīgai. 

Jāuzsver, ka iepriekšminētā tiesību norma aptver tikai aizturēšanu ar kaitējumu par noziedzīgiem nodarījumiem (t. sk. kriminālpārkāpumiem), tāpēc aizturēšanā par administratīviem pārkāpumiem pareizi jānovērtē notikuma apstākļi un jābūt uzmanīgiem, lai nenodarītu kaitējumu. 

Šajā kontekstā var pieminēt arī KL 29. pantu “Nepieciešamā aizstāvēšanās”, kurā noteikts, ka nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. 

Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu. 

Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma. 

Personai ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairīties no uzbrukuma vai vērsties pēc palīdzības pie citām personām. 

Tāpat jāpiemin KL 32. pants “Galējā nepieciešamība”, kurā noteikts, ka galējā nepieciešamība ir darbība, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud valsts vai sabiedrības intereses, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Galējā nepieciešamība izslēdz kriminālatbildību. 

Taču jebkurā gadījumā ir rūpīgi jāapsver, vai likumpārkāpēju aizturēt vai iesaistīties ar viņu fiziskā konfrontācijā (varbūt likumpārkāpējs ir bruņots, nav zināms, kādi ir viņa nodomi, psihiskais stāvoklis). 

Vienlaikus situācijās, kad kāds veic likumpārkāpumu vai ar savu rīcību apdraud citus, jebkurai personai ir tiesības vākt pierādījumus, piemēram, mēģināt nofotografēt, nofilmēt, respektīvi, fiksēt notiekošo, ierakstīt sarunu, iegaumēt pazīmes, kas vēlāk varētu palīdzēt policijai likumpārkāpēja notveršanā, – izskatu, apģērbu, transportlīdzekļa numuru utt. 

Visos gadījumos, ja vien iespējams, policija aicina zvanīt uz palīdzības tālruni 110. Tas ir bez maksas, darbojas visu diennakti, ir sasniedzams gan no mobilā, gan fiksētā telefona, savieno ar jebkuru tuvāko dežūrdaļu valstī, un visas sarunas tiek ierakstītas. 

Šis tālrunis paredzēts, ja nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība – notiek nopietns sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziegums vai ceļu satiksmes negadījums.