Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 144. pantu šajā nodaļā (“Ceļu satiksme dzīvojamās zonās”) minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem. Attiecīgi minēto noteikumu 141. pants noteic, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamajās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, tad transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. 

Vienlaikus līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāņem vērā, ka atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 9. punktam dome bija tiesīga izdot saistošus noteikumus (paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos) jautājumos par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību. Piemēram, līdz 2024. gada 19. jūnijam spēkā esošo Rīgas domes 15.01.2013. saistošo noteikumu Nr. 204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 7.2. apakšpunkts noteica, ka publiskajos apstādījumos braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu, ir aizliegts. Turklāt minēto saistošo noteikumu 2. punktā bija noteikts, ka visi apstādījumi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi; visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība. Līdz ar to zemes piederībai nebija nozīmes. 

Šobrīd spēkā ir Pašvaldību likums, kura 45. pantā nav noteikts, ka dome būtu tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par pašvaldības visas kopējās teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību. Bet minētā panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts, ka noteikumi izdodami jautājumā par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un stādījumu aizsardzību. 

Tādējādi ir norādāms, ka attiecīgos apstākļos daudzīvokļu nama iekšpagalms varētu tikt vērtēts kā publiskai lietošanai nodota teritorija. 

Atbilstoši šobrīd spēkā esošo Rīgas domes 2024. gada 12. jūnija saistošo noteikumu Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu” 7. punktam aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt koku, nodarot tam daļēju vai pilnīgu augtspējas zudumu. Turklāt minēto noteikumu 8.4. apakšpunkts noteic, ka par koka bojāšanu tiek uzskatīta optimālajā sakņu aizsardzības zonā mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās un novietošana zaļajā zonā, ja tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu. 

Ievērojot minēto, secināms, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība (“Apstādījumu saglabāšanas komisija”) ir tiesīga par auto novietošanu publiskajai lietošanai nodotā zaļajā zonā aprēķināt un pieprasīt zaudējumu atlīdzību (skatīt minēto noteikumu 32. punktu). Savukārt administratīvā soda piemērošana, piemēram, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 59. panta pirmajai daļai (par dzīvojamā zonā aizliegtu darbību veikšanu) ir diskutabla.