Lai sniegtu konkrētu atbildi uz jūsu jautājumu, būtu nepieciešams zināt visus situācijas apstākļus, proti, kāds ir tiesvedības process (civilprocess/kriminālprocess/administratīvais process), kāda veida saziņai ar tiesu esat piekritis, kāda veida dokumenti tiek iesniegti, kādas sekas ir radījis konkrētais saziņas veids u. tml.

Piemēram, Civilprocesa likuma 6. nodaļa regulē tiesas paziņojumu, izsaukumu un tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

 Civilprocesa likuma 56. panta 2.¹ daļa paredz, ka elektroniski tiesa nosūta dokumentus:

• tiešsaistes sistēmā, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;
• uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja viņš paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;
• uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

Ja fiziskajai personai tiesas dokumentus likumā noteiktajā kārtībā elektroniski nosūtīt nav iespējams (piemēram, ja persona nav paziņojusi par piekrišanu saziņai ar tiesu elektroniski), tad tos nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona nav norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu.

Līdzīga kārtība paredzēta arī kriminālprocesā (skat. Kriminālprocesa likuma 60.1. pantu, 330.–333. pantu) un administratīvajā procesā (skat. Administratīvā procesa likuma 132. pantu) proti, tiesa pavēsti nosūta vienkāršā pasta sūtījumā, elektroniski vai, ja tas iespējams, izsniedz tiesā personiski pret parakstu. Ja gadījums ir īpaši steidzams, tad personu var aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.

Ja uzskatāt, ka jūsu situācijā ir pieļautas kļūdas dokumentu apritē, tad jums ir tiesības iesniegt sūdzību konkrētās tiesas priekšsēdētājam (skat. likumu “Par tiesu varu” 33. pantu).