Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. pantā noteikts, ka dzīvojamajai telpai, kas tiek izīrēta, jābūt dzīvošanai derīgai, apgaismojamai, apkurināmai, piemērotai ilglaicīgam cilvēka patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, kā arī jāatrodas dzīvojamajā mājā, kas atbilst būvniecības normatīvu prasībām. 

Arī tad, ja tiek īrēts pašvaldības dzīvoklis, tā pieņemšanas un nodošanas aktā jābūt norādītam, kādā stāvoklī ir telpas un kas tajās atrodas. 

Dzīvojamo telpu īres likumā, kas attiecas arī uz pašvaldību kā izīrētāju, nav noteikts īrnieka pienākums remontēt mājokli pēc īres līguma izbeigšanas.  

Taču īrniekam nekavējoties jāinformē izīrētājs par tādiem dzīvojamās telpas bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt personas veselību, dzīvību vai mantu. Likumā arī noteikts, ka īrniekam jāievēro dzīvojamās telpas īres līguma noteikumi. Šajā līgumā var ietvert arī citus noteikumus, par kuriem izīrētājs un īrnieks vienojušies, tostarp par uzlabojumu, tai skaitā remontdarbu, veikšanu dzīvojamā telpā. 

Likumā ir paredzēts, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus. Īrniekam, piemēram, var būt noteikts pienākums uzturēt dzīvojamo telpu, iekšējās komunikācijas un iekārtas pienācīgā stāvoklī un par saviem līdzekļiem veikt dzīvojamās telpas, iekšējo komunikāciju un iekārtu kārtējo remontu. 

Par to, kādas formalitātes jānokārto, izbeidzot īres līgumu, jāuzzina savā pašvaldībā.