Lai rastos tiesības uz Latvijas vecuma pensiju, ir jābūt sasniegtam tiesību normās noteiktajam vecumam un uzkrātam nepieciešamajam apdrošināšanas stāžam. Vecuma pensijas piešķiršanai vajadzīgais apdrošināšanas stāžs līdz 2024. gada 31. decembrim ir 15 gadi, no 2025. gada 1. janvāra – 20 gadi.

Ja Latvijā uzkrātais apdrošināšanas stāžs nav pietiekams vecuma pensijas piešķiršanai un, sasniedzot pensionēšanās vecumu, persona pastāvīgi dzīvo Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, kā arī Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, tad tiesību noteikšanai uz Latvijas vecuma pensiju var ņemt vērā uzkrātos apdrošināšanas periodus arī šajā valstī, ja tos ir apstiprinājusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde, tomēr pensiju aprēķina tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu. Ja persona dzīvo valstī, ar kuru ir noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, tad pensijas piešķiršanas nosacījumi var atšķirties.

Personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas trešajā valstī, ir tiesības uz Latvijas vecuma pensiju, ja ir izpildīti pensijas piešķiršanai nepieciešamie nosacījumi (sasniegts Latvijas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, uzkrāts vajadzīgais apdrošināšanas stāžs vai citi). Trešajā valstī uzkrātais apdrošināšanas stāžs tiesību noteikšanai uz Latvijas pensiju netiek ņemts vērā.

Pensiju 3. līmenis ir brīvprātīgā pensiju shēma, kas nodrošina iespēju katram individuāli pēc savas izvēles veidot papildu uzkrājumus savai pensijai privātajos pensiju fondos. Pensiju 3. līmenī veiktās iemaksas valsts vecuma pensijai netiek ņemtas vērā.

Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai var pievienoties persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, pastāvīgi dzīvo Latvijā, nav obligāti sociāli apdrošināta un kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

Tātad, ja persona pastāvīgi nedzīvo Latvijā, tad viņa nevar brīvprātīgi pievienoties pensiju sociālajai apdrošināšanai vispārējā kārtībā.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”  paredz, ka brīvprātīgi valsts pensiju apdrošināšanai var pievienoties ārpus Latvijas dzīvojošie diasporas locekļi, kuri nav iesaistīti sociālās drošības sistēmā un nesaņem pensiju savā mītnes valstī.

Brīvprātīgo obligāto iemaksu objekta minimālais un maksimālais apmērs un brīvprātīgo iemaksu likme diasporas loceklim ir tāda pati kā personai, kura brīvprātīgi pievienojas pensiju apdrošināšanai vispārējā kārtībā.

Brīvprātīgo iemaksu objekts ir pašas personas izvēlēti līdzekļi, no kuriem aprēķina un veic brīvprātīgās iemaksas.

Iemaksas katru mēnesi var maksāt no atšķirīgas summas, taču jāņem vērā, ka iemaksu objektam ir ierobežots gan maksimālais, gan minimālais apmērs.

2023. gadā personām, kuras izvēlējušās brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir 23,91% no brīvprātīgo iemaksu objekta, minimālais gada apmērs ir 12 minimālās mēneša darba algas – 7440 eiro gadā (620 eiro mēnesī), savukārt maksimālais gada apmērs ir 78 100 eiro.

Minimālais maksājums mēnesī, kas jāveic, brīvprātīgi pievienojoties valsts pensiju apdrošināšanai, 2023. gadā  ir 148,24 eiro (620 eiro x 23,91).

2024. gadā personām, kuras izvēlējušās brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir 23,91% no brīvprātīgo iemaksu objekta, minimālais gada apmērs ir 12 minimālās mēneša darba algas – 8400 eiro gadā (700 eiro mēnesī), savukārt maksimālais gada apmērs ir 78 100 eiro.

Minimālais maksājums mēnesī, kas jāveic, brīvprātīgi pievienojoties valsts pensiju apdrošināšanai, 2024. gadā ir 167,37 eiro (700 eiro x 23,91).