Civillikuma 179. pantā ir noteikts, ka ikvienam vecākam ir pienākums uzturēt savu bērnu, līdz tas pats spēj sevi apgādāt. Pienākums uzturēt bērnu vecākam ir neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo kopā ar bērnu vai atsevišķi.

Attiecīgi, ja bērns dzīvo ar vienu no vecākiem, otram vecākam ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus par bērna uzturēšanu.

Papildus minētajā pantā ir noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmērs ir jāsniedz neatkarīgi no vecāka mantiskā stāvokļa.

Bērnu tēvam ir tiesības vērsties tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu no bērnu mātes, jo viņš īsteno ikdienas aprūpi un uzraudzību, kas ir saskaņā ar Civillikuma 178. pantu. Ja bērnu tēvs iesniegs prasību par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu bērniem, tad nav pamata domāt, ka tiesa šos uzturlīdzekļus nepiedzīs.

Ja bērnu tēvs pieprasīs lielāku uzturlīdzekļu summu, nekā ir valstī noteiktais minimums, tad ir iespējams samazināt šo uzturlīdzekļu summu. Bērnu mātei ir jāsniedz savi paskaidrojumi par esošo mantisko stāvokli, jauna bērna piedzimšanu un bērna kopšanas atvaļinājumu, tiem izdevumiem, kas ir jāsedz saistībā ar ģimenes pieaugumu. Tiesa, izvērtējot visus pušu paskaidrojumus un pierādījumus, var pieņemt lēmumu par uzturlīdzekļu summas samazināšanu.

Ja tiesa pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu un bērnu māte labprātīgi nepildīs lēmumu, bērnu tēvam ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja par piespiedu uzturlīdzekļu piedziņu.

Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Savukārt Civilprocesa likuma 569. pants nosaka, ka piedziņu nevar vērst uz:

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;

2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;

3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

4) sociālās palīdzības pabalstiem;

5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.