Civilprocesa likuma 227. panta otrajā daļā ir noteikts, ka izlīgumā pusēm ir jānorāda:

1) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – dzīvesvieta; ja prasītājs ir juridiskā persona, – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) atbildētāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese (adreses) un dzīvesvieta, ja tās ir zināmas, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

3) strīda priekšmets;

4) katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.

Attiecīgi, lai tiesa varētu apstiprināt izlīgumu lietā par uzturlīdzekļu piedziņu, uzturlīdzekļu summa ir viens no obligātajiem nosacījumiem izlīguma saturā.

Ja izlīgumā tika norādīts, ka uzturlīdzekļi tiek maksāti, līdz bērns ir sasniedzis pilngadību, tad pēc 18 gadu vecuma vecākam vairs nav pienākuma maksāt uzturlīdzekļus. Tā ir vecāka tiesība, un uzturlīdzekļi tiek maksāti pašam bērnam.

Kas attiecas uz starpības piedziņu, tad jānorāda, ka, pirmkārt, uzturlīdzekļus nevar piedzīt par iepriekšējo periodu, jo uzturlīdzekļi nav parāds. Uzturlīdzekļu piedziņa ir veicama par esošo periodu. Otrkārt, ja izlīgumā tika norādīta uzturlīdzekļu summa, kuru vecāks ir regulāri maksājis un tādējādi pildījis savas saistības, tas nozīmē, ka otram vecākam nav pamata piedzīt uzturlīdzekļus. Papildus ir jānorāda, ka, ja pastāvētu iespēja piedzīt uzturlīdzekļu summas starpību par iepriekšējo periodu, to varētu darīt tikai pats bērns, jo viņš ir sasniedzis pilngadību.