Civilprocesa likuma 570. panta trešā daļa noteic, ka piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama tad, ja, piemērojot citus piespiedu līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā (atkarīgs no lietas apstākļiem un parāda summas) nav iespējams apmierināt. Šāda kārtība neattiecas uz tādu parādu piedziņu, kuri nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu.

Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs nevērš piedziņu uz parādniekam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, ja parāda atgūšana ir iespējama ar parādniekam saudzīgākiem piespiedu izpildes līdzekļiem, piemēram, ar ieturējumiem no darba samaksas vai citiem ienākumiem. Līdz ar to, ja jūs uzturlīdzekļu maksājumus veicat atbilstošā apmērā, bez kavējumiem un nepastāv tādi šķēršļi, kas varētu traucēt šādai parāda piedziņas kārtībai, tad tiesu izpildītājām nevajadzētu vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu (arī gadījumos, ja to pieprasa piedzinējs).

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 4. punkts nosaka – ja nekustamais īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos – Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši Civilprocesa likuma 603. otrās līdz ceturtās daļās un 605. panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

Tas nozīmē, ka likums paredz iespēju vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lai izslēgtu iespēju parādniekam izvairīties no piedziņas vēršanas uz īpašumu, apzināti un ilgstoši nenostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Turklāt tiesu izpildītājs jebkurā sprieduma izpildes stadijā var pieprasīt parādniekam deklarēt savu mantisko stāvokli un tā izmaiņas, apķīlāt parādnieka mantu, kā arī lūgt, lai zemesgrāmatā vai citā publiskā reģistrā (t.sk. Valsts zemes dienestā) reģistrētai mantai tiek reģistrēta atsavināšanas vai citu darībību aizlieguma atzīme.

Atgādinu, ka jums kā parādniekam ir pienākums nolēmuma izpildes laikā sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju, t.sk. sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par savu mantisko stāvokli, darbavietu un informēt par summām, uz  kurām nevar vērst piedziņu, kā arī par papildus ienākumu avotiem

Ja  tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks nesniedz likumā noteiktās ziņas, tad tiesa pēc tiesu izpildītāja lūguma var uzlikt parādniekam naudas sodu, bet, ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedz nepatiesas ziņas, tad tiesu izpildītājs nosūta iesniegumu prokuroram parādnieka kriminālatbildības izvērtēšanai (skat. Civilprocesa likuma 552. pantu).

Kā arī – saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 118.¹ pantu ir iespējams uzraudzīt uz parādnieka vārda iesniegtos īpašuma tiesību nostiprinājuma lūgumus. Proti, ja tiesu izpildītājs ir nosūtījis zemesgrāmatai paziņojumu par parādnieka monitorēšanu, tad gadījumā, ja zemesgrāmatā jūs iesniegsiet nostiprinājuma lūgumu nekustamā īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā, informācija par to tiks nosūtīta tiesu izpildītājam, un viņš varēs iesniegt zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu piedziņas atzīmes reģistrēšanai. Savukārt atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 72. pantam zemesgrāmatu tiesnesis šādā gadījumā vispirms izskatīs ar īpašuma tiesību saistīto nostiprinājuma lūgumu un tad piedziņas atzīmes nostiprināšanas lūgumu, līdz ar to nostiprinājuma lūgums par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz citas personas vārda (dāvinājums dēlam) tiks atstāts bez ievērības, jo piedziņās atzīme nepieļaus veikt labprātīgu īpašuma tiesību maiņu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku jums informēt tiesu izpildītāju par savā īpašumā esošo īpašumu un noskaidrot savas iespējas ar to rīkoties.

Vairāk par piespiedu izpildes līdzekļu samērīgumu un nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē varat uzzināt šeit.