E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25048
Lasīšanai: 6 minūtes
3
3

Bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā

J
jautā:
17. decembrī, 2021
Dita

Labdien! Kā man agrāk atbildēja jūsu portālā, detektīvpakalpojumu sniedzēji nodarbojas ar bērna kontaktu un laika pavadīšanas novērošanu, tostarp sociālajos tīklos, un likumā nav noteikts speciāls regulējums, kas būtu attiecināms uz bērna izsekošanas kārtību. Tai pašā laikā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. pantā Bērna tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību ir noteikts, ka: “(1) Bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību un brīvību; (2) Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un... aizskart viņa cieņu un godu.” Paskaidrojiet, lūdzu, kā var eksistēt vienlaicīgi tādas pretrunīgas lietas, ka bērna kontaktu un laika pavadīšanas sociālajos tīklos izsekošana ar detektīvaģentūru palīdzību un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. panta noteikums par to, ka bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu un ka nedrīkst aizskart viņa cieņu un godu? Ja vecāki izseko bērna aktivitāti sociālajos tīklos, viņi droši vien lasa slepeni arī savu bērnu korespondenci, SMS ziņojumus, e-pastus, bērnam to nezinot. Vai tas nav bērna tiesību pārkāpums? Vai bērns, kas būs izaudzis un kļuvis pieaudzis, nevarēs izteikt vecākiem pretenzijas par to, ka viņa tiesības uz privāto dzīvi bērnībā tika pārkāptas, viņam to tajā brīdī nezinot? Bet, kļuvis pieaudzis, cilvēks var uzzināt, ka vecākiem pastāvēja iespējas viņu slepeni izsekot, kas var aizskart viņa godu un cieņu.

A
atbild:
29. decembrī, 2021
Santa Blumberga
LV portāls

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 21. pants noteic, ka bērna paša drošības un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas no noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai, kā arī paredz to, ka par šādiem ierobežojumiem bērnam ir jāsaņem paskaidrojumi, tiklīdz viņa tiesības tiek ierobežotas.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 25. pants paredz, ka bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanos un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no viņa brieduma pakāpes, lai:

  • nodrošinātu bērna attīstību un aizsargātu viņa veselību un dzīvību;
  • aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību;
  • aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

Iepriekš minētais nozīmē to, ka bērna tiesības var tikt ierobežotas, ja tam ir leģitīms mērķis, tomēr vēršu jūsu uzmanību, ka bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, ir noteikušu nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

Fizisko personu datu aizsardzība Latvijā tiek regulēta saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu 2016/679 un Fizisko personu datu apstrādes likumu.

Vispārīgo datu aizsardzības regula 2016/679 netiek piemērota personas datu apstrādei, kuru veic fiziskas persona tikai personiska vai mājsaimniecības pasākuma gaitā un kura tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību. Personiski vai mājasimniecības pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. Tomēr šo regulu piemēro pārziņiem vai apstrādātājiem, kas nodrošina personas datu apstrādes līdzekļus šādām personiska vai mājsaimniecības rakstura darbībām.

Minētās regulas 8. pants par nosacījumiem, kas piemērojami bērna piekrišanai attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem, paredz, ka bērnu personas datu apstrāde ir likumīga, ja bērns ir vismaz 16 gadus vecs. Ja bērns ir jaunāks par 16 gadiem, tad šāda apstrāde ir likumīga tikai tad un tādā apmērā, ja piekrišanu devusi vai apstiprinājusi persona, kurai ir vecāku atbildība par bērnu. Bet dalībvalstis var ar likumu paredzēt jaunāku vecumu, ja šāds vecums nav mazāks par 13 gadiem. Un attiecīgi Latvijā šis vecums ir noteikts 13 gadi, jo Fizisko personu datu aizsardzības likuma 33. pants paredz, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu tiešai sniegšanai ir nepieciešama datu subjekta piekrišana, bet datu subjekts ir bērns, viņa piekrišana ir uzskatāma par pamatu datu apstrādei un viņa datu apstrāde ir likumīga, ja bērns ir vismaz 13 gadus vecs vai ja attiecībā uz bērnu, kurš vēl nav sasniedzis 13 gadu vecumu, piekrišanu ir devis viņa vecāks vai likumiskais aizbildnis.

Tas nozīmē: ja 13 gadu vecumu sasniedzis bērns par sevi sociālajos tīklos sniedz informāciju par sevi un tā ir publiskota un brīvi pieejama jebkurai personai, kas lieto attiecīgos sociālos tīklus, tad jebkura persona un arī bērna vecāki var iepazīties ar šo informāciju un tas nav pārkāpums (izņemot prettiesisku rīcību ar citas personas datiem).

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 41 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU