Meža likumā ir noteikts, ka mežu var ieaudzēt zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs. Meža ieaudzēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”.

Šajos noteikumos ir noteikts, ka meža ieaudzēšana nevar būt pretrunā teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām. Ja minētajos dokumentos meža ieaudzēšana nav tieši norādīta, plānotās meža ieaudzēšanas atbilstību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām jāprecizē vietējā pašvaldībā. Svarīgs nosacījums ir izvērtēt, vai ieaudzējamā meža platība neietilpst meliorētā platībā. Tādā gadījumā apmežošana jāveic atbilstoši Meliorācijas likuma prasībām.

Pirms lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanas zemes īpašnieks var izvēlēties, vai ieaudzēt mežaudzi vai plantāciju mežaudzi.

Meža likums noteic, ka plantāciju mežs ir ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes.

Plantāciju mežu nevar ieaudzēt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, bet ne vairāk kā 25 metru platumā gar ūdensteces vai ūdenstilpes krastu, ja stādīto vai sēto egļu īpatsvars pārsniedz 90% no kopējā ieaudzēto koku skaita, ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, mikroliegumos un teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālo zonu.

Uz plantāciju mežu neattiecas Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība. Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.

Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto lauksaimniecības zemē var ieaudzēt arī kokaugu stādījumus.

Kokaugu stādījumi ir ilggadīgi stādījumi (izņemot dekoratīvos kokaugus, augļu dārzus un stādaudzētavas), kuri īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā ierīkoti lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.

Lai izvēlētos, ko ieaudzēt (mežaudzi, plantāciju mežu vai veikt kokaugu stādījumu), svarīgs ir zemes īpašnieka tālākais savas zemes apsaimniekošanas mērķis.

Uzsākot plānot apmežošanu, jānovērtē konkrētās teritorijas dabas apstākļu potenciāls – augsnes īpašības un vietējie klimata apstākļi –, kā arī nepieciešams saprast to ietekmi uz jaunā meža augšanu. Apmežošanai piemērotajā platībā jāizvēlas atsevišķas koku sugas vai to mistrojums.