Jūsu iesūtītais jautājums skar divus atšķirīgus datu apstrādes nolūkus – darba tiesisko attiecību tvērumu (darba devēja un darbinieka attiecības, ko regulē Darba likums, darba līgums, darba kārtības noteikumi u. c. tiesību akti) un mācību procesa norisi, kura tiek reglamentēta ar attiecīgās izglītības iestādes nolikumiem un citiem iekšējiem tiesību aktiem, kas ir saistoši apmācāmajam.

Darba tiesisko attiecību tvērumā, kā jau minēts iepriekš, darba devējs ir tiesīgs noteikt darba kārtības organizācijas kārtību (piemēram, to paredzot darba kārtības noteikumos vai ar rīkojumu, vai citādi), kas paredz attālinātā darba norises procesu. Šādā gadījumā darba devējam, to pamatojot, ir tiesības noteikt saziņas kanālus un šādā saziņā izmantojamos tehniskos rīkus). Bez šaubām, jebkurā datu apstrādē ir piemērojami datu apstrādes minimizēšanas priekšnosacījumi, t. i., vai darba devēja noteiktā mērķa sasniegšana ir iespējama, apstrādājot personas datus mazākā apjomā vai neapstrādājot tos vispār (Vispārīgās datu apstrādes regulas 5. pants).   

Datu valsts inspekcija ir izstrādājusi skaidrojumu par attālinātā mācību procesa organizācijas atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai. DVI skaidrojums “Par personas datu apstrādi un aizsardzību attālinātā mācību procesā” pieejams DVI mājaslapā. Pamatā DVI sniegtais skaidrojums atbilst VDAR normām, taču šajā izvērtējumā nav ņemti vērā VDAR datu apstrādes minimizēšanas priekšnosacījumi, t. i., izglītības iestādes, nodrošinot mācību procesu, tiesības “pieprasīt kā obligātu” lietot videokameru neatbilst datu apstrādes minimizēšanas priekšnosacījuma ievērošanai. Šo pašu mērķi – mācību procesa nodrošināšanu – ir iespējams sasniegt, neapstrādājot apmācāmo personu sejas attēlu (pilnīgi pietiekama ir skaņas izmantošana (atgriezeniskā saite ar skolotāju) un sarakste, jautājumus uzdodot rakstveidā).

DVI skaidrojums par “iespējamajiem tehniskiem risinājumiem” (fona aizklāšana u. c.) pēc būtības neattaisno pārziņa pārmērīgu (nesamērīgu) prasību datu apstrādē. Tādējādi šāds DVI skaidrojums sadaļā par izglītības iestādes obligātu prasību videokameru lietošanā ir vērtējams kritiski. Videokameru lietošanas obligātums būtu attaisnojams piemēram, pārbaudījumu (eksāmenu vai testu) kārtošanas laikā, kad ir objektīvi nepieciešams noskaidrot, vai eksaminējamais students tiešam kārto pārbaudījumu patstāvīgi.

Par “sodīšanas tiesībām” paskaidrojams: ja par šāda prasījuma neievērošanu (videokameras nelietošanu mācību procesa laikā) tiek piemērotas sankcijas (jebkāda veida sodīšana vai jebkāda veida nelabvēlīgu seku radīšana), jums ir jāvēršas pie attiecīgā datu apstrādes pārziņa (mācību iestāde) ar motivētu iesniegumu par šo faktu un prasību novērst šādas “nelabvēlīgas sekas”. Ja jūsu prasības netiek izpildītas un jums turpina piemērot “soda sankcijas par videokameru nelietošanu mācību procesa laikā”, tad jums ir jāvēršas Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu par šo faktu.