Mantošanas procesā nekas nenotiek automātiski. Personai, kura vēlas mantot, ir jāizsaka griba pieņemt mantojumu.

Mantojot pēc likuma, mantinieki ir laulātais, radinieki un adoptētie. Radinieku mantošanas kārtību nosaka likumisko mantinieku šķiras. Izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

• Pēc pakāpes tuvākie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem nav citu lejupējo, kuriem būtu tiesības mantot;
• Pēc pakāpes tuvākie mantojuma atstājēja augšupējie, īstie brāļi un māsas, un pirms mantojuma atstājēja mirušo brāļu un māsu bērni;
• Mantojuma atstājēja pusbrāļi, pusmāsas un pirms mantojuma atstājēja mirušo pusbrāļu, pusmāsu bērni;
• Pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Laulātais manto kopā ar pirmās, otrās, trešās šķiras mantiniekiem. Tālākas šķiras radinieks netiks apstiprināts par mantinieku, ja gribu pieņemt mantojumu būs izteicis tuvākas šķiras mantinieks.

Pieņemot, ka šajā situācijā radinieku uzskaitījums ir pilnīgs, pats tuvākais mantojuma atstājēja mantinieks ir dēls.

Ja mantojuma atstājēja dēls vēlas pieņemt mantojumu, viņam ir jādodas pie zvērināta notāra tās apgabaltiesas teritorijā, kurā bija mirušā deklarētā dzīvesvieta, un jāizsaka griba pieņemt mantojumu. Vadoties no mantinieku loka, zvērināts notārs pēc mantojuma pieņemšanas termiņa beigām apstiprina mantinieku, izdodot mantojuma apliecību. 

            Pēc mantojuma apliecības saņemšanas mantiniekam savas īpašuma tiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā. Par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā. Attiecīgi ar nekustamo īpašumu var rīkoties tikai persona, kura savas īpašuma tiesības ir reģistrējusi zemesgrāmatā.