E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21065
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
6
1
6

Par kopīpašuma sadalīšanu

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
06. septembrī, 2020
Inese

Labdien! Trīs kopīpašnieki, vienam pieder 1/2, diviem otra puse. Kopīpašumā atrodas gan zeme, gan ēkas. Divi no kopīpašniekiem vēlas sadalīt kopīpašuma zemi, par ēkām neko negrib dzirdēt/zināt. Kā šādā gadījumā rīkoties, kādi dokumenti nepieciešami, lai pareizi noformētu kopīpašuma dalīšanu?

A
atbild:
08. septembrī, 2020
Olga Lauva
juriste

Atbilstoši Civillikuma 1075. pantam viens no kopīpašuma izbeigšanas veidiem ir nekustamā īpašuma reāla sadale. Reālā sadale nozīmē to, ka nekustamais īpašums tiek reāli sadalīts mazākās daļās kopīpašnieku starpā, ja ir atbilstošs ēku izvietojums, lai veidotu trīs atsevišķus nekustamos īpašumus, un saskaņā ar teritorijas plānojumu un citiem normatīvajiem aktiem šo zemesgabalu var sadalīt. Ja zemesgabalu izvietojums kādam liedz piekļuvi ceļam, var tikt nodibināts ceļa servitūts uz blakus esošo (atdalīto) zemesgabalu. Katram no jauna izveidotajam nekustamajam īpašumam būs viens īpašnieks, kurš būs ierakstīts atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā.

Ar reālo sadali kopīpašnieku starpā tiek izbeigts kopīpašums, kas ir īpašuma aprobežojums. Izbeidzot kopīpašumu, katrs īpašnieks var brīvi rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, to brīvi pārdot.

Plānojot reālo sadali, būtiski ir noskaidrot, vai nekustamo īpašumu ir iespējams reāli sadalīt. Piemēram, reāli nevar sadalīt daudzdzīvokļu mājas dzīvokli, kas pieder vairākiem kopīpašniekiem. Tāpat reāla ēku sadalīšana ir pieļaujama tikai pa ugunsmūri jeb ugunsdrošo sienu. Ja to ir iespējams uzmūrēt vai tāda jau pastāv, tad būs iespējama ēkas reāla sadalīšana. Reāli nevar sadalīt īpašumu, ja zemesgabala platība nav pietiekama, piemēram, ir par mazu, lai atbilstoši vietējam teritorijas plānojumam vai citiem normatīvajiem aktiem pēc sadalīšanas tiktu izveidoti atsevišķi zemesgabali, kuru platība ir vienāda vai lielāka par minimālo atļaujamo zemes platību.

Otrs variants ir kopīpašuma dalītā lietošanas kārtība. Dalītas lietošanas gadījumā nekustamais īpašums reāli netiek sadalīts un saglabājas kopīpašuma attiecības. Civillikuma 1070. pantā ir noteikta iespēja dalīti lietot kopīpašuma priekšmetu. Šādā gadījumā kopīpašnieki vienojoties vai arī tiesas ceļā nosaka, kurš lietos kuru nekustamā īpašuma daļu, noslēdzot savā starpā nekustamā īpašuma koplietošanas līgumu. Šādu nekustamā īpašuma lietošanas kārtību kopīpašniekiem ir tiesības nostiprināt zemesgrāmatā. Pēc tās nostiprināšanas zemesgrāmatā lietošanas kārtība ir saistoša jebkuram jaunajam nekustamā īpašuma kopīpašniekam.

Ar dalītas lietošanas kārtību netiek izbeigts kopīpašums, kas ir īpašuma aprobežojums, saglabājas visas no kopīpašuma izrietošās sekas – ar visu nekustamo īpašumu kopumā var rīkoties tikai visi kopīpašnieki, ir pienākums piedāvāt kopīpašniekam pirmpirkuma tiesības, visiem kopīpašniekiem ir jāsedz nekustamā īpašuma izdevumi, kā arī jebkuram kopīpašniekam ir tiesības jebkurā laikā prasīt kopīpašuma izbeigšanu (Civillikuma 1074. pants).

Trešais variants ir izbeigt kopīpašumu atbilstoši Civillikuma 1075. pantam.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas