Jautājumā norādītie apstākļi tiešā veidā neietekmē mantojuma tiesības. Ja apšaubāmā reliģiskā organizācija ir reģistrēta Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā, tad noteikti jāievēro, ka Latvijā tiek aizsargāta reliģiskā pārliecības brīvība. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 99. pantam ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Līdz ar to pati faktiskā iesaistīšanās reliģiskajā organizācijā nekad nevar būt pamats negatīvam sekām pret personu.

Ja persona, kura iesaistās apšaubāmās reliģiskās organizācijās, nav neatņemamās daļas tiesīgais mantinieks, tad mantojuma atstājējs var pēdējās gribas rīkojumā novēlēt visu mantu kādam citam. Tomēr, ja persona, kura iesaistās apšaubāmās reliģiskās organizācijās, ir neatņemamās daļas tiesīgais mantinieks, tad viņu no mantojuma var atstumt tikai pats mantojuma atstājējs atbilstoši Civillikuma 427.–431. pantam. Citiem mantiniekiem nav tiesību dalīt to, kas pienākas kādam mantiniekam.

Vienlaikus Civillikuma 428. panta ceturtajā punktā ir ietverta iespēja atstumt no mantojuma katru neatņemamās daļas tiesīgo mantinieku, kurš ir dzīvojis izšķērdīgi. Dzīvošana izšķērdīgi ir speciāli likumā atstāts atvērts tiesību jēdziens, kurš attiecīgajā situācijā ir jāpiepilda ar saturu. Nezinot visus faktiskos apstākļus, es nevaru komentēt, vai persona, kura iesaistās apšaubāmās reliģiskās organizācijās, dzīvo izšķērdīgi. Kā piemēru izšķērdīgai dzīvošanai varu iedomāties situāciju, kurā persona izšķērdē visu savu mantu, to ziedojot kādai reliģiskajai organizācijai, bet tajā pašā laikā dāsnais ziedotājs aizņemas naudu, nespēj atmaksāt savus parādus un nespēj izdzīvot no tās naudas un mantas, kas paliek pašam pēc ziedojumu veikšanas.