Pēc Jūsu mātes brāļa nāves puse no atstātā mantojuma pienācās viņa laulātajai, jo Civillikuma 396. panta pirmā daļa nosaka: ja mirušam laulātajam nepaliek ne lejupējie (bērni, mazbērni), ne adoptētie, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma.

Mantojuma otru pusi manto mantojuma atstājēja radinieki. Civillikuma 404. pants noteic četras likumisko mantinieku šķiras, proti, pirmajā šķirā manto lejupējie, otrajā – tuvākie augšupējie (vecāki, vecvecāki), īstie brāļi un māsas, kā arī pirms mantojuma atstājēja mirušo īsto brāļu un māsu bērni, trešajā šķirā – pusbrāļi un pusmāsas, kā arī pirms mantojuma atstājēja mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni, ceturtajā šķirā – pārējie pēc pakāpes tuvākie radinieki. Mantojuma atstājējam nebija lejupējo, līdz ar to mantojuma otra puse piekrīt mantojuma atstājēja māsai – Jūsu mātei.

Vispārējais termiņš mantojuma pieņemšanai, ja mantojuma atstājējs nav to noteicis pēdējās gribas rīkojumā, kā arī tas nav noteikts zvērināta notāra publicētajā sludinājumā, atbilstoši Civillikuma 693. panta trešajai daļai ir viens gads.

Civillikuma 695. pants paredz: ja mantot aicinātais, proti, persona, kam ir iespēja kļūt par mantinieku, nomirst, nepaguvis noteiktajā termiņā izteikties par mantojuma pieņemšanu, šīs personas mantinieki pretendē gan uz tās atstāto, gan tai piekritušo, bet vēl nepieņemto mantojumu.

Līdz ar to, ņemot vērā likumisko mantinieku šķiru kārtību, Jūsu mātes brāļa sievas mantiniece ir viņas māsa, kam piekrīt gan pašas mantojuma atstājējas mantojums, gan puse no Jūsu mātes brāļa atstātā mantojuma.