Normatīvajos aktos ir noteikts vecāka pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus sava bērna uzturam katru mēnesi, neprecizējot maksāšanas kārtību un laiku (Civillikuma 179. panta piektā daļa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”).

Vecāku ziņā ir vienoties par abpusēji izdevīgu un bērnu interesēm atbilstošu uzturlīdzekļu izmaksas kārtību. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa. Ja tiesas spriedumā nav noteikts, līdz kuram datumam ir jāveic uzturlīdzekļu maksājums, spriedums netiek pārkāpts, ja uzturlīdzekļu maksājumi tiek sadalīti vairākās daļās. Galvenais, lai uzturlīdzekļi tiktu nodrošināti katru mēnesi.

Taču jārēķinās – ja tas vecāks, kurš saņem uzturlīdzekļus bērnu uzturam, nav mierā ar šādu kārtību, viņš, ceļot prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, var papildus lūgt noteikt, ka uzturlīdzekļu pārskaitījums ir jāveic līdz noteiktam mēneša datumam vienā maksājumā.