No jautājuma nav saprotams, kāda procesa ietvaros rakstījāt iesniegumu kā cietušais. Proti, vai runa ir par administratīvo pārkāpumu procesu vai kriminālprocesu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 261. pantā noteikts gan tas, kas administratīvā pārkāpuma lietā var būt cietušais, gan kārtība, kādā personu atzīst par cietušo vai pieņem lēmumu par atteikšanos personu atzīt par cietušo. 261. panta piektā daļa paredz, ka cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, iesniegt lūgumus un pieteikumus, pieteikt kaitējuma vai mantiskā zaudējuma apmēru un izmantot savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai, piedalīties lietas izskatīšanā un pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Cietušā tiesības un pienākumi kriminālprocesā ir noteikti Kriminālprocesa likuma (KPL) 6. nodaļā. Atbilstoši KPL 97.¹ panta trešajai daļai, tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties rakstveidā izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par cietušā pamattiesībām. To, ka informācija izsniegta un, ja nepieciešams, tiesības izskaidrotas, cietušais apliecina ar savu parakstu.

Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe skaidro, ka VP amatpersona, saņemot personas iesniegumu, nodrošina tā reģistrēšanu un tālāku apriti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Kārtība, kādā VP reģistrē iesniegumus un informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām personām, iekļaujamo ziņu apjomu un glabāšanas termiņus, noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 190 “Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku”.

Minēto MK noteikumu 3. punktā paredzēts, ka iesniegumus un informāciju par notikumiem un tajos iesaistītajām personām neatkarīgi no saņemšanas veida (rakstiski, elektroniski vai mutiski) policija nekavējoties reģistrē vienotajā notikumu reģistrā, kas ir valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” sastāvdaļa. Šī reģistra pārzinis ir Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs.

Policijas darbinieki, pašvaldības policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki nodrošina ziņu iekļaušanu un papildināšanu reģistrā tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Kā norāda L. Kaļķe, ja persona vēlas saņemt dokumenta kopiju (iestādes pakalpojums), VP ir pienākums un tiesības (kā jebkurai valsts pārvaldes iestādei/institūcijai) par veikto pakalpojumu saņemt samaksu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādis”.

Vienlaikus L. Kaļķe vērš uzmanību, ka persona savu tiesību realizēšanai ir tiesīga izmantot savā rīcībā esošos tehniskos līdzekļus, lai no iestādē iesniegtā dokumenta izgūtu tā tehnisko kopiju bez maksas.

Proti, tas nozīmē, ka personai ir tiesības savu iesniegumu, piemēram, nofotografēt arī ar mobilā telefona palīdzību.