Iespējams, šāda apmēra darījums varētu tikt klasificēts kā aizdomīgs vai neparasts, kam pievēršama uzmanība saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām. Likuma subjekti noteikti 3. pantā: kredītiestādes; ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esamības; zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji u. c.

Ar šo likumu ir saistīti vēl vairāki citi normatīvie akti. Piemēram, Ministru kabineta “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”.

To gan nevar uzskatīt par problēmu, jo visiem no dāvinājuma vērtības jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ja vien ar dāvinātāju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

LV portāls ir rakstījis, ka 2019. gada pirmajā pusgadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 159 rīkojumus, ar kuriem iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 104,8 miljonu eiro apmērā. Pirmajā pusgadā saņemti 2546 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 14 808 ziņojumi par neparastiem darījumiem.

Noslēgumā var teikt, ka darījuma dalībnieki paši var tomēr novērtēt, vai tajā viss ir kārtībā un vai nevar rasties problēmas.