Ievedot preces Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, no trešajām valstīm, jāievēro ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā kārtība.

Lai no Krievijas ievestā automašīna būtu brīvā apritē Latvijā un to varētu noteiktajā kārtībā reģistrēt dalībai ceļu satiksmē, tā jāpiesaka muitas procedūrai – laišana brīvā apgrozībā –, iesniedzot muitas iestādē importa muitas deklarāciju un samaksājot normatīvajos aktos noteiktos muitas maksājumus: ievedmuitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Ievedmuitas nodokļa likmi piemēro atbilstoši preces klasifikācijai saskaņā ar vienotu ES Kombinēto nomenklatūru (turpmāk tekstā – KN), kas 2019. gadā noteikta Padomes regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu 1. pielikumā. Balstoties uz vispārīgo informāciju par automašīnu, tā būtu klasificējama KN 8703 nodaļā, un par tās importu maksājams ievedmuitas nodoklis 10% no preces muitas vērtības.

PVN piemērošanas kārtība importa darījumos noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk tekstā – PVN likums), paredzot, ka ar PVN apliek jebkuru preču importu un to maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvā apgrozībā, tādējādi par automašīnas importu maksājams PVN pēc standartlikmes 21%, ievērojot PVN likuma 36. pantā noteikto PVN aprēķināšanas kārtību.

Lai aprēķinātu par preces importu maksājamos nodokļus, kuru likme ir izteikta procentos, jānosaka preces muitas vērtība atbilstoši Savienības Muitas kodeksa (turpmāk tekstā – SMK) 69.–74. panta prasībām. SMK paredz, ka muitas vērtības noteikšanas pamatmetode ir darījuma vērtība, kas ir faktiski samaksātā vai maksājamā cena par precēm, kad tās pārdod izvešanai uz ES muitas teritoriju. Šī cena vajadzības gadījumā tiek koriģēta ar noteiktām pieskaitāmajām izmaksām (piemēram, ievesto preču pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas, licenču maksa, starpniecības maksa u. c.), kā arī atskaitāmajām izmaksām (piemēram, par ievesto preču pārvadāšanu pēc to nonākšanas ES muitas teritorijā). Muitas vērtības noteikšanas pamatojums ir rēķins, kas attiecas uz deklarēto darījuma vērtību.

Tādējādi, ja automobilis ir pirkts Krievijā izvešanai uz ES muitas teritoriju (Latviju) un preču iegādes darījums veikts pilnas konkurences apstākļos, un darījuma cena nav ietekmēta, tad rēķinā norādītā darījuma vērtība var tikt izmantota preces muitas vērtības noteikšanai, papildus ņemot vērā iepriekš uzskaitīto korekciju veikšanu.

Piemērs:

Ņemot vērā minēto, ja no Krievijas ievesta automašīna ar muitas vērtību 3000,00 EUR tiktu laista brīvā apgrozībā, par tās importu maksājami muitas maksājumi 993,00 EUR apmērā, ko veido:

• muitas nodoklis: 3000,00 EUR x 10% = 300,00 EUR;
• PVN: (3000,00 EUR + 300,00 EUR) x 21% = 693,00 EUR.*

Importa muitas deklarāciju elektroniskā veidā iesniedz Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS), un tai jāpievieno (skenētā veidā) visi dokumenti, kas nepieciešami konkrētās muitas procedūras izpildei un nodokļu aprēķinam, arī:

• rēķins vai preces iegādes līgums, uz kura pamata deklarē preču darījuma vērtību;
• transportlīdzekļa tehniskā pase, uz kuras ir atzīme par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Krievijas Federācijā;
• maksājumu apliecinošs dokuments par preces iegādi (ja tāds ir noformēts);
• darījuma vērtībai pieskaitāmo un atskaitāmo izmaksu (piemēram, piegādes, starpniecības u. c.) apliecinoši dokumenti (ja šādas izmaksas ir radušās);
• ja automašīna nav ievesta pašgaitā, arī CMR (starptautiskā kravas pavadzīme) par transportēšanu.

No ārvalsts ievesta transportlīdzekļa reģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā veic atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 35.1. punkta prasībām, kas noteic, ka transportlīdzekļa, kura pēdējā reģistrācijas valsts vai valsts, no kuras transportlīdzeklis vai tā numurētais agregāts ir ievests (kurā tas atradies tieši pirms ievešanas) Latvijā, nav ES dalībvalsts, pirmo vai atkārtotu pirmo reģistrāciju Latvijā veic, ja VID informācijas sistēmā ir pieejama informācija, ka attiecīgā transportlīdzekļa ievešana Latvijā ir noformēta normatīvajos aktos par muitas lietām noteiktajā kārtībā.

* Nodokļu aprēķinam ir informatīvs raksturs, jo tas atkarīgs no precīzi noteiktas preces muitas vērtības.