Vai valsts apmaksātās medicīniskās rehabilitācijas vietās (stacionāri bērniem ar īpašām vajadzībām) varu būt asistents kā tāds? Vai varu būt asistents divām personām vienlaikus šādās vietās? Jo līgumā ar iestādi, kas sniedz šādus pakalpojumus, ir rakstīts, ka jābūt tikai vienai pavadošajai personai, bet pakalpojums nepieciešams dvīņiem, kuriem ir piešķirta īpaša kopšana un kuri ir ratiņkrēslos. Tāpat tur obligāti jābūt klāt kādam, kam bērns uzticas. Mamma (vai kāds cits tuvinieks, asistents), ko mamma pilnvarojusi, izsniedzot pilnvaru šīm personām. Tāpat tur ir arī norādīts pulksteņa laiks: no 7.00 līdz 21.00 cilvēks, kas pavada bērnus, ir pavadošā persona, kura nogādā bērnus uz attiecīgajiem kabinetiem, lai viņi saņemtu pakalpojumus. Un tikai pēc 21.00 tiek piešķirta 1 gultas vieta pavadošajai personai, jo tad iestādē ir nakts miers. Tāpat medicīnisko rehabilitāciju manā gadījumā var saņemt bērni tikai Rīgā, bet mēs dzīvojam turpat 300 km no Rīgas, un dvīņus it kā šķirt nedrīkst. Pēc sociālā dienesta uzņēmumu līguma ne, bet it kā tajā pašā laikā šādās situācijās varu pārņemt otra asistenta pienākumus, nepārsniedzot 40 h nedēļā. Tikai jāiesniedz visi pierādījumi, kas apliecina, ka bērni tur bijuši. Un vai tam ir liela nozīme, ka samaksu saņem otrs asistents, kaut viņš nav to darījis (bet gan es viņa vietā) un viņš pēc tam ar mani norēķinās pats, ja ir vēlēšanās? Cik zinu, es pati nevaru prasīt dubultu samaksu it kā no sociālā dienesta, bet otrs cilvēks var dabūt atalgojumu par to, ka aizvietoju viņu. Vai arī tā ir nepatiesa informācija mums, asistentiem, lai mēs tikai pildītu dažādu iestāžu darbus viņu vietā, jo viņiem neesot personāla, valsts visu esot noņēmusi nost. Un tāpēc jau mēs esam un mums par to tak maksājot. Un vai tam ir liela nozīme, cik un kādi bērni jāpavada vienlaikus uz medicīnisko rehabilitāciju asistentam? Kad mēģinu runāt ar sociālo dienestu, es pēc MK noteikumiem esmu mamma un man par to pašai jādomā, bet tajā pašā brīdī man pēc uzņēmuma līguma ar sociālo dienestu ir šāds punkts, ka varu saņemt samaksu par to, ko daru šādās iestādēs. Kur ir robeža manā gadījumā, lai ar mani nemanipulētu, kas ir spiests būt asistents un vecāks vienlaikus dažādu likumu un iestāžu priekšā. Vēl ir jautājums: vai tiešām sociālajam dienestam nav jameklē asistents, kas pilda šādus pienākumus, bet tie obligāti jādara pašiem vecākiem, jo tas neietilpstot viņu pienākumos? Vai tam ir liela nozīme, kur un kādās ēkās pēc nosaukumiem tiek sniegta medicīniskā rehabilitācija vai rehabilitācija kā tāda? Sociālais dienests uzskata, ka tam ir liela nozīme, un netiek ņemts vērā tas, ka tur ir speciālā nodaļa, kas sniedz rehabilitāciju, ka šādās vietās var būt dažādi pakalpojumu sniedzēji: runa ir par BKUS ar novietni “Gaiļezers” Juglas ielā 20, kur mani bērni saņem valsts apmaksāto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu. Viņi uzskata, ka tā ir slimnīca un ka tur nav šādu pakalpojumu, un ka slimnīcai ir pašiem jānodrošina pavadošais personāls, pēc slimnīcas likumiem un mana uzņēmuma līguma tā arī ir. Bet ko man darīt, ka pildu savus pienākumus nevis slimnīcā, bet gan speciālā nodaļā, kas ir zem slimnīcas nosaukuma, un tur ir atkal savi līgumi un nosacījumi, un sociālie dienesti nevēlas man par to izsniegt darba algu, neieskaita stundas, aizbildinās, ka viņiem nav jāskaidro, kas ir kas, pietiek jau vien ar nosaukumu. Atskaites man paraksta ārstējošie rehabilitologi, atskaitē ir norādīts, viss, ko daru, un pat spiež zīmogu, tas nederot, jo uz zīmoga ir BKUS “Gaiļezers” Juglas ielā 20, klāt vēl izziņa, ka esmu bijusi valsts apmaksātā rehabilitācijā ar bērniem, tik un tā tā skaitās slimnīca. “Vaivari” derot, jo to pat pats nosaukums parādot. Kā man rīkoties un ko darīt tālāk, lai es nebūtu kā starp diviem dzirnakmeņiem?