Valsts zemes dienesta Kadastra un reģistru departamenta Kadastra metodikas daļa vecākā metodikas eksperte Daina Ūdre izklāstīja:
“Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat minētais pants noteic, ka līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību – viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visu uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbību, kura zemesgrāmatā ierakstīta kā nekustamā īpašuma īpašnieks.

Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) nekustamā īpašuma īpašnieku ieraksta atbilstoši Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem. Attiecīgi arī īpašnieka maiņa Kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrēta pēc tam, kad zemesgrāmatā tiks nostiprinātas ieguvēja īpašuma tiesības atbilstoši noslēgtajam darījuma līgumam. Personām būtu civiltiesiskā kārtībā jāvienojas par īpašuma tiesību maiņas veikšanu zemesgrāmatā.”

Likums nenosaka termiņu, kādā īpašums jāieraksta zemesgrāmata. Tāpēc ir gadījumi, kad pircējs vieglprātīgi vai ļaunprātīgi, vai kādu citu motīvu vadīts neieraksta īpašumu zemesgrāmatā. Juristi par šo problēmu diskutē, atzīstot, ka pārdevējs nevar piespiedu kārtā aizvest pircēju uz zemesgrāmatu. Viens no ieteikumiem ir nosūtīt pircējam ierakstītā vēstulē lūgumu aiziet uz zemesgrāmatu un koroborēt (nostiprināt)  īpašuma tiesības saskaņā ar noslēgto pirkuma līgumu.

Kā secīgi rīkoties, jākonsultējas ar juristiem, jo katrā situācijā ir atšķirīgi apstākļi (piemēram, par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem u.c.)