Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi) 31. punktu, izbeidzot dabasgāzes tirdzniecības līgumu, lietotājam par to jāinformē dabasgāzes tirgotājs, dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteiktajā termiņā jāveic galīgais norēķins par saņemto dabasgāzi, kā arī saņemtajiem sistēmas un citiem pakalpojumiem (31.1. apakšpunkts). Lietotājam arī jānodrošina sadales sistēmas operatoram (AS “Gaso”) piekļuve dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, attiecībā uz kuru tiek izbeigts dabasgāzes tirdzniecības līgums, lai pārbaudītu komercuzskaites mēraparāta radījumu un pārtrauktu dabasgāzes padevi objektam (31.3. apakšpunkts).

Saskaņā ar noteikumu 32. punktu, ja, izbeidzot lietot dabasgāzi gazificētajā objektā, lietotājs nav par to informējis dabasgāzes tirgotāju un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nav izbeidzis dabasgāzes tirdzniecības līgumu attiecībā uz attiecīgo gazificēto objektu, lietotājs ir atbildīgs par norēķiniem par patērēto dabasgāzi un saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem līdz brīdim, kad tiek izbeigts minētais līgums. Tātad, ja, izbeidzot līgumu, lietotājs nav nodrošinājis sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā un tirdzniecības līgumu par dabasgāzes piegādi objektam nav noslēdzis jaunais objekta īpašnieks, lietotājs ir atbildīgs par norēķiniem par patērēto dabasgāzi un saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem līdz brīdim, kad sadales sistēmas operatoram tiek nodrošināta piekļuve dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā vai līgumu par dabasgāzes piegādi noslēdz jaunais objekta īpašnieks.

Risinājumi būtu šādi (1.varians atkarīgs no spējas vienoties):

Ja, izbeidzot dabasgāzes lietošanu objektā, persona ir veikusi galīgo norēķinu, bet nav nodrošinājusi sadales sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā, lai risinātu situāciju:

• personai ir iespēja vienoties ar objekta jauno īpašnieku, ka tas noslēdz līgumu par dabasgāzes piegādi objektam vai nodrošina sistēmas operatoram piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētajā objektā;
• ja šādu vienošanos panākt neizdodas, personai ir iespēja vērsties AS “Gaso”, norādot, ka piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai objektā tā vairs objektīvi nevar nodrošināt, jo nav īpašniece. Šādā gadījumā persona var iesniegt AS “Gaso” dokumentus, kas apliecina, ka persona vairs neizmanto objektu. Šāds dokuments varētu būt objekta pieņemšanas-nodošanas akts, kurā norādīts komercuzskaites mēraparāta radījums īpašnieka maiņas brīdī vai citi dokumenti, kas apliecina īpašnieka maiņu un komercuzskaites mēraparāta radījumu īpašnieka maiņas brīdī.

Papildu informācija:

Projekta stadijā ir grozījumi noteikumos, kas paredzēs:

“31.1 Ja lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības un gazificētā objekta īpašnieks nenodrošina sadales sistēmas operatora pārstāvju netraucētu piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmām gazificētajā objektā, apstāklis, ka lietotājs nevar izpildīt šo noteikumu 31.3. apakšpunktā noteikto prasību, nevar būt pamats, lai dabasgāzes tirgotājs atteiktos izbeigt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar šādu lietotāju.”

Ja šādus grozījumus pieņems, tas varētu atvieglot šādu situāciju risināšanu.