Situācijas var būt dažādas. Ja viens no vecākiem nerūpējas par bērniem un nepalīdz viņu uzturēšanā, juridiski apstāklis, ka bērna vecāki dzīvo vienā mājoklī, ir laulāti un varbūt pat nevēlas šķirties (vai, iespējams, trūkst līdzekļu šim solim), nav šķērslis uzsākt uzturlīdzekļu piedziņu, piemēram, vēršoties ar uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.

Vienlaikus ir ļoti svarīgi saprast, ka tam no vecākiem, kura vietā tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, veidojas uzturlīdzekļu parāds, kam nav noilguma, – līdz pat parādnieka mūža beigām zvērināts tiesu izpildītājs varēs vērst piedziņu uz jebkuru viņa mantu, tostarp īpašumu, vecuma pensiju un mantojumu. Līdz ar to jārēķinās – ja vecāks izšķirsies par šādu soli, parādu piedziņa var ietekmēt visas ģimenes, tostarp jau pieaugušo bērnu, labklājību. Tāpēc valsts garantēto uzturlīdzekļu piedziņa nav ilgtermiņa risinājums.

Fonda administrācijas mājaslapas sadaļā uzturlīdzekļu parādniekiem ir apkopota informācija par tiesību ierobežojumiem, kas sagaida vecākus, kuru vietā uzturlīdzekļus bērnu uzturam izmaksā valsts, – tai skaitā autovadītāja tiesību izmantošanas aizliegums un kriminālatbildība, ja vecāks nav oficiāli reģistrējies kā bezdarbnieks un nemeklē darbu.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz, ka fonda administrācija var atteikt uzturlīdzekļu izmaksu, ja pastāv strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu. Savukārt, ja atklājas fakti, ka uzturlīdzekļi izmaksāti nepamatoti, pašam iesniedzējam tos var nākties atmaksāt.