Fizisko personu datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus Latvijā, tāpat kā visā ES, regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Regulas 5. pants nosaka datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus, t.i., datus drīkst apstrādāt konkrētā nolūkā (ar konkrētu mērķi), ja datu apstrādei ir tiesisks pamats. Tos drīkst ievākt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, kā arī jāņem vērā to glabāšanas ierobežojumi. Datu apstrāde regulas izpratnē ir “jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana”.

Videonovērošana (ar ieraksta saglabāšanu) ir tāda datu apstrāde, kurā dati (personas attēls, izskats u. c.) tiek iegūti tieši no datu subjekta (no fiziskās personas, kas šķērso videonovērošanas zonu), tas nozīmē, ka šādos apstākļos datu apstrādes pārzinim (personai, kas veic videonovērošanu) ir jāsniedz Jums visa informācija, ko paredz regulas 13. pants. Šī informācija ir sniedzama pirms datu apstrādes uzsākšanas (respektīvi, pirms Jūs iekļūstat videonovērošanas zonā). Pamatā šādas ziņas (informācija par videonovērošanas veikšanu) tiek sniegtas brīdinājuma zīmes veidā.

Pēc uzdotā jautājuma konteksta pirmšķietami secināms, ka šāda datu apstrāde nav tiesiska, un Jums ir jāvēršas pie attiecīgā datu apstrādes pārziņa (tās personas, kas veic videonovērošanu) ar prasību šādas darbības pārtraukt. Ja minētās darbības būs neveiksmīgas, Jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar motivētu iesniegumu un pierādījumiem attiecībā uz Jūsu apgalvojumiem. Iesniegumu paraugi atrodami Datu valsts inspekcijas mājaslapā.