Veselības apdrošināšanai ir pakļauti visi darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri faktiski veikuši obligātās iemaksas, tostarp veselības apdrošināšanai, izņemot mikrouzņēmuma darbiniekus (kuri/par kuriem maksā mikrouzņēmuma nodokli), patentmaksātājus (maksā patentmaksu) un sezonas laukstrādniekus (maksā laukstrādnieku ienākuma nodokli).

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta pirmā daļa paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” 4. punktā ir noteikts, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējs, ir 32,64% no obligāto iemaksu objekta. Obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir attiecīgi 22,52% un 10,12%. Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem ir šāds:

• pensiju apdrošināšanai – 24,50%;
• darba negadījumu apdrošināšanai – 0,53%;
• invaliditātes apdrošināšanai – 1,77%;
• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 3,50%;
• vecāku apdrošināšanai – 1,34 %;
• veselības apdrošināšanai – 1,00%.

Ja persona nav darba ņēmēja un tāpēc neveic sociālās iemaksas, tai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, ja tā pieder pie vienas no Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta otrajā daļā nosauktajām iedzīvotāju grupām (pavisam 21 grupa), kuru vidū ir iekļautas arī personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte. No minētā izriet, ka valsts apdrošina nestrādājošas personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte.