Civillikuma (CL) 1067. pants nosaka: “Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.”

Jūsu īpašums ir kopīpašums, un šādā gadījumā CL paredzēta arī iespēja to sadalīt reālās daļās:

“1074. Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

1075. Ja 1074. pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.

Piezīme. Dalot kopīpašumu, kurā ietilpst ārpus pilsētu administratīvām robežām esoša lauksaimnieciska rakstura zeme, piemērojami 741. panta 2. daļas, 742. un 745. panta noteikumi.”

Neiepazīstoties ar nekustamā īpašuma dokumentiem, sīkāku skaidrojumu sniegt nav iespējams. Taču, kā no pieejamās informācijas secina Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, visticamāk, minēto nekustamo īpašumu sadalīt reālās daļās nav iespējams, jo tad tas būtu izdarīts jau iepriekš – pirms šā īpašuma domājamās daļas pārdošanas.

Tomēr pastāv vēl kāda iespēja. CL 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, ko var nostiprināt zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī tad, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.

Ja vienošanās kopīpašnieku starpā (kas, protams, ir labākais variants) nav iespējama (visticamāk, konflikta dēļ tā arī būs), tad Jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu.

Taču, kā norāda V. Peipiņš, jebkurā gadījumā jārēķinās ar to, ka tiesas nolemtais var nesakrist ar Jūsu vēlmēm par īpašuma lietošanas vai dalīšanas kārtību. Pirms vēršanās tiesā ieteicams vērsties pēc padoma pie jurista.