Apgādājamos, par kuriem nodokļa maksātājam ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu, algas nodokļa grāmatiņā ieraksta pats nodokļu maksātājs.

Algas nodokļa grāmatiņa ir dokuments, uz kura pamata darba devējs piemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus.

Nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu piemēro ar dienu, ar kuru fiziskai personai ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu, un pārtrauc piemērot ar nākamo dienu pēc tās dienas, ar kuru šīs tiesības ir zaudētas. Par apgādājamām personām nodokļa maksātājs pats paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumos Nr. 304 „Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa” ir noteikts: ja nodokļa maksātājs iegūst vai zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumiem, nodokļa maksātājs 10 dienu laikā par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniskā formā. Grāmatiņa ir ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmā, un gan pašam nodokļa maksātājam, gan viņa darba devējam tā ir pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Pieslēgties EDS var, izmantojot portālu „Latvija.lv”, apliecinot savu personu ar internetbankas starpniecību vai izmantojot personas apliecībā (eID) iekļauto elektronisko parakstu vai elektroniskā paraksta viedkarti (e-parakstu).

Savā elektroniskajā algas grāmatiņā Jūs varat redzēt ierakstus par apgādājamajiem.

Paziņojumu VID par apgādājamajiem var iesniegt, izmantojot EDS, kā arī klātienē papīra formā.

Darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākamajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas (Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 96. punkts). 

Tādējādi darba devējs labo taksācijas gada laikā nepareizi piemērotos atvieglojumus.

Savukārt darbinieks pārrēķina nodokli un samaksā to budžetā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā ir piemēroti lielāki atvieglojumi, nekā to nosaka normatīvie akti.

Darba likuma 78. panta pirmā daļa nosaka gadījumus, kad darba devējs ir tiesīgs veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Saskaņā ar minētā panta pirmo punktu darba devējam ir tiesības veikt ieturējumus, lai atprasītu summas, kas izmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt, vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks.

Saskaņā ar Darba likuma 78. panta otro daļu darba devējs var dot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas.

Veicot ieturējumus, darba devējam ir jāievēro Darba likuma 80. pantā noteiktie no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi, proti, ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20%. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Darba likuma 79. panta trešā daļa paredz darbinieka tiesības apstrīdēt ieturējuma pamatu vai apmēru. Minētā norma nosaka, ka gadījumos, ja darbinieks apstrīd darba devēja rīkojumu par ieturējuma veikšanas pamatu vai apmēru, darba devējam ir tiesības vērsties tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas.

Par darba tiesisko attiecību jautājumiem konkrētā situācijā varat lūgt konsultāciju Valsts darba inspekcijā.