Turpmākā rīcība atkarīga no tā, kādā formā noslēgta savstarpējā vienošanās par uzturlīdzekļiem. Piemēram, ja vecāku savstarpējā vienošanās par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem ir noslēgta notariāla akta formā, kas izpildāms tiesas sprieduma izpildes kārtībā, vienošanās nepildīšanas gadījumā veidojas uzturlīdzekļu parāds un to iespējams nodot piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Praksē gan bieži vien šāda veida vienošanās netiek noslēgtas notariāla akta formā.

Jebkurā gadījumā vecākiem būtu jāslēdz jauna vienošanās par turpmāko uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, jo kopš līdzšinējās vienošanās noslēgšanas brīža ir mainījušies apstākļi. Pašreizējā situācijā tiesības saņemt uzturlīdzekļus bērna uzturam būtu abiem vecākiem – gan mātei, gan tēvam.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantā noteikto līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vienlīdzīgas abu vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Tam no vecākiem, pie kā bērns ikdienā dzīvo, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no otra ikdienas aizgādības nodrošināšanai. Šai ziņā nevienam no vecākiem nav nekādu priekšrocību. Ja rodas strīds par uzturlīdzekļiem, to izšķir tiesā.