Saskaņā ar Komerclikuma 169. panta otro daļu valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, kurus tie nodarījuši sabiedrībai, bet tā paša panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, vai ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros.

Tomēr ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. C39072411 (SKC-7/2016) ir mainījusies judikatūra un nostiprināts princips, ka Komerclikuma 169. pants neparedz pienākumu sabiedrībai pierādīt valdes (padomes) locekļa vainu, bet, gluži pretēji, tas noteic šīs amatpersonas vainas prezumpciju. Atbildība neiestājas vienīgi tad, ja valdes (padomes) loceklis pierāda, ka attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.

Gadījumā, ja tiks konstatēts, ka persona, kas bija AS valdē, rīkojusies prettiesiski vai pretēji AS nostājai, tad AS padome un attiecīgi arī tās īpašnieki varēs vērst prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu pilnā apmērā (ja viņa ir vienpersoniski rīkojusies prettiesiski) atbilstoši tās izdarītajam nodarījumam AS neatkarīgi  no tā, ka šī persona ir arī AS akcionāre.