Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka no nodokļa maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda šādus nosacījumus: 

1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz piecus procentus no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;

2) darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus;

3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 eiro;

4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kurš izpaužas kā:

• viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;
• personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu;
• darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana, ja šā nelaimes gadījuma rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve;

5) darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā sāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem;

6) darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība, vai tas netiek likvidēts.

Gadījumā, ja darba devējs ir grupas uzņēmums un darba koplīguma nosacījumi attiecas uz visu uzņēmumu grupu, tad kritēriju par saimnieciskās darbības veikšanu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada attiecina uz visiem uzņēmumu grupas dalībniekiem kopumā.

Gadījumā, ja netiek izpildīti minētie nosacījumi, darba devējam no saviem līdzekļiem jāsamaksā nodoklis par gada laikā nepamatoti izmantoto atbrīvojumu attiecībā uz darbinieku ēdināšanas izdevumiem.

Gadījumā, ja darba devējs, kura darbiniekiem tiek piemērots nodokļa atbrīvojums attiecībā uz ēdināšanas izdevumiem, vairs neizpilda kādu no atbrīvojuma piemērošanai noteiktajiem kritērijiem, maksātājam piemēro minēto atbrīvojumu no taksācijas gada sākuma līdz mēnesim, kurā darba devējs atbrīvojuma piemērošanai noteiktos kritērijus ir izpildījis (proporcionāli mēnešu skaitam).

Likuma jaunajā normā ir pavisam konkrēta norāde uz darba koplīgumu, līdz ar to, ja tāda nav, tad nav arī tiesību uz IIN atbrīvojumu par ēdināšanas izdevumiem.

Vēl jāpiebilst, ka šī norma likumā tika iestrādāta tieši saistībā ar koplīgumā noteikto darbinieku sociālo garantiju neaplikšanu ar papildu nodokli.

Likuma grozījumu anotācijā paskaidrots: Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes 2016. gada 27. jūnija sēdē Finanšu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot un finanšu ministrei saskaņā ar likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2017. gadam” sagatavošanas grafiku iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu vienai no darba koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām – ēdināšanas izdevumiem.

Darba koplīgumu un tā noteikumus reglamentē Darba likums.