Sēklu sūtījumi sasnieguši citus botāniskos dārzus ne vien Latvijā un kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, bet arī Japānā, Kanādā, ASV, Dienvidkorejā, Islandē, Ukrainā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Portugālē un citviet.
NBD starptautiskajā sēklu apmaiņā piedalās jau kopš 1956. gada. Sadarbība norit saskaņā ar Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas nosaka, ka ģenētiskos resursus drīkst izmantot vienīgi nekomerciāliem mērķiem. Tādēļ šīs sēklas un spraudeņi privātpersonām netiek pārdoti – botāniskie dārzi ar tiem apmainās bez maksas.
Aizvadītajā sezonā vislielāko interesi izraisījušas sīpolaugu sugas. Vispieprasītākā bijusi Lagodehas sniegpulkstenīte Galanthus lagodechianus ar 18 pasūtījumiem. Tai ar 17 pasūtījumiem sekoja Kamčatkas fritilārija Fritillaria camschatcensis, kuru tumši brūno ziedu dēļ mēdz dēvēt par „šokolādes liliju”, kā arī dārzos iecienītā ķeizarkroņa retāk sastopamā radiniece – Eduarda fritilārija Fritillaria eduardii ar 15 pasūtījumiem.
No kokaugiem visvairāk pasūtītas Frēzera baltegles Abies fraseri sēklas (13 reizes), īlekšlapu ozols Quercus ilicifolia pieprasīts 12, bet sveķu priede Pinus resinosa – 11 reizes. No oranžērijas augu kolekcijas vispieprasītākie bijuši sukulentu spraudeņi – sliekveida ripsāle Rhipsalis lumbricoides ar septiņiem pasūtījumiem, kā arī Veba eonija Aeonium webbii un neskaidrā monante Monanthes amydros ar sešiem pasūtījumiem katra.
Starptautiskās sēklu apmaiņas programmā iesaistītie botāniskie dārzi ik gadu publicē Index Seminum – sēklu un pavairošanas materiāla sarakstu. Šāda apmaiņa ne vien palīdz saglabāt augu ģenētiskos resursus, bet arī ļauj NBD iegūt zinātniski pārbaudītu un pareizi ievāktu augu materiālu no dažādiem pasaules reģioniem. Tādējādi dārza krājumi – tostarp bagātīgās sukulentu un aloju kolekcijas – ik gadu tiek papildināti ar retām sugām, kuru iegūšanai citādi būtu nepieciešamas dārgas un sarežģītas ekspedīcijas.Ar NBD aktuālo sēklu katalogu iespējams iepazīties vietnē: https://nbd.gov.lv/zinatne/index-seminum/.
NBD 129 hektāru platībā glabā Baltijā bagātāko augu kolekciju, apvienojot ap 14 000 augu taksonu. Dārza pirmsākumi meklējami 1798. gadā dibinātajā dārznieka Johana Hermaņa Cigras stādaudzētavā, kas vēlāk nonāca Šohu dzimtas īpašumā. Uz tagadējo mājvietu Salaspilī stādaudzētava tika pārcelta 1898. gadā, kļūstot par lielāko un modernāko kokaudzētavu Baltijā. Oficiāli kā Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs tas dibināts 1956. gadā, pārņemot vēsturiskās augu kolekcijas zinātniskai izpētei un sabiedrības izglītošanai. Kopš 1992. gada dārzs ir valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekts. Tā pamatuzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ex situ, pētniecība un sabiedrības dabas izglītība.
