“Kiberdrošībā nav vienas frontes – tā ir visur, un tā ir mūsu pirmā aizsardzības līnija. Kiberdrošība ir pamats valsts un uzņēmumu darbības nepārtrauktībai un sabiedrībai būtisku pakalpojumu sniegšanā,” uzsvēra B. Braže.
Ministre norādīja, ka kiberdraudu mērogs un intensitāte turpina pieaugt. Pērn CERT.LV manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits palielinājās par 28 %, sasniedzot 2982 incidentus. Identificēto apdraudēto iekārtu skaits pieauga par 164 % un sasniedza 1,32 miljonus. Krāpšanas gadījumu skaits palielinājās par 54 %, bet DDoS uzbrukumu skaits – par 41 %.
Nesenie uzbrukumi Latvijas valsts un kritiskajai informācijas tehnoloģiju infrastruktūrai apliecina, ka pat viena laikus nenovērsta ievainojamība var pārtraukt organizācijas darbu un izraisīt datu noplūdi. Tādēļ ir svarīgi analizēt incidentus, mācīties no kļūdām un praktiski ieviest gūtās atziņas.
Īpašu uzmanību B. Braže pievērsa mākslīgā intelekta radītajiem riskiem. Autonomi mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt ātrāk atklāt ievainojamības, taču ļaunprātīgu dalībnieku rokās tie var būtiski palielināt uzbrukumu ātrumu un mērogu. Cilvēkam jāsaglabā kontrole pār mākslīgā intelekta darbībām, savukārt drošības pārbaudēm un neatkarīgam novērtējumam jākļūst par šo tehnoloģiju attīstības neatņemamu daļu.
Vienlaikus jāstiprina sabiedrības zināšanas un modrība. Sociālā inženierija, identitātes zādzības un krāpniecība tieši skar iedzīvotājus. 2026. gada pirmajā pusgadā finanšu krāpniecībās Latvijas iedzīvotāji zaudēja 7,8 miljonus eiro jeb vidēji aptuveni 1,3 miljonus eiro mēnesī.
Ministre uzsvēra, ka Krievija joprojām ir galvenais kiberdraudu avots Latvijai un Ziemeļvalstu–Baltijas reģionam. Krievijas atbalstīti grupējumi turpina politiski motivētus uzbrukumus valsts iestādēm un uzņēmumiem, arvien plašāk izmantojot arī mākslīgā intelekta iespējas.
B. Braže izcēla starptautiskās sadarbības nozīmi. Latvija kopā ar Singapūru ieguva pirmo vietu NATO kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 2026”, savukārt sadarbībā ar Kanādu apmācīja NATO sabiedrotos kiberdraudu meklēšanā. Kiberuzbrukumu publiska attiecināšana uz konkrētiem vainīgajiem un kibersankciju piemērošana ir būtiski instrumenti, lai sauktu uzbrucējus pie atbildības un radītu reālas sekas par viņu rīcību.
Informācijai
Starptautiskā kiberdrošības konference “CyberChess 2026” notiek Rīgā 14. un 15. oktobrī, klātienē pulcējot vairāk nekā 800 dalībnieku no 30 valstīm. Konferences centrā ir mākslīgā intelekta izmantošana uzbrukumos un aizsardzībā, kritiskās infrastruktūras noturība, kiberkrīžu pārvaldība un praktiskās kiberaizsardzības metodes.
Konferenci organizē CERT.LV, Aizsardzības ministrija, Nacionālais kiberdrošības centrs un .lv reģistra uzturētājs NIC sadarbībā ar Latvijas un Baltijas partneriem. Pasākumu līdzfinansē Eiropas Savienība.
