“Baltijas valstis sargā savas un vienlaikus visas Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas. To aizsardzība ir Eiropas kopīga atbildība, tādēļ robežas stiprināšanai jāparedz atbilstošs ES finansējums,” uzsvēra B. Braže.
Ministre norādīja, ka Krievija caur Baltkrieviju arvien aktīvāk izmanto nelegālo migrāciju kā daļu no savas kara doktrīnas. Latvija šogad novērsusi jau vairāk nekā 12 000 nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumu. Nesenie incidenti uz Latvijas–Baltkrievijas robežas bijuši īpaši agresīvi un apliecina, ka migrācija tiek izmantota kā piesegs provokācijām, sabotāžai un diversijām.
B. Braže pateicās Latvijas robežsargiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem, kas kopš augusta strādā pastiprinātā režīmā. Ministre īpaši pateicās Igaunijas, Lietuvas un Polijas robežsargiem par solidaritāti un praktisko atbalstu Latvijas–Baltkrievijas robežas apsardzībā, kā arī visiem sabiedrotajiem par to militāro klātbūtni Baltijā.
Baltijas valstis turpina būtiski palielināt ieguldījumus aizsardzībā un stiprināt NATO sabiedroto klātbūtni reģionā. Latvija par prioritāti uzskata pretgaisa un pretdronu aizsardzības spēju attīstīšanu, tostarp izmantojot Ukrainas kaujas pieredzi un tehnoloģijas. Transatlantiskā sadarbība ar ASV un Kanādu saglabājas viens no Baltijas valstu drošības stūrakmeņiem.
Baltijas valstis arī kopīgi aizstāv reģiona intereses sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu. B. Braže uzsvēra, ka politiskajai izpratnei par austrumu pierobežas īpašajām drošības vajadzībām jāpārtop konkrētā finansējumā robežu, militārās mobilitātes un kritiskās infrastruktūras stiprināšanai. Vienlaikus jāturpina nodrošināt pietiekams ES finansējums “Rail Baltica” īstenošanai.
Ministre atkārtoti apliecināja Baltijas valstu nelokāmo atbalstu Ukrainai. Krievijai pastiprinot uzbrukumus, īpaši svarīgi ir stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un enerģētisko noturību, turpināt militāro palīdzību un palielināt sankciju spiedienu pret Krievijas kara ekonomiku. Latvija arī turpmāk iestāsies pret sankciju vājināšanu un atbalstīs Krievijas saukšanu pie atbildības.
Vizītes laikā B. Braže divpusēji tikās ar Igaunijas iekšlietu ministru Igoru Taro (Igor Taro), kurš Baltijas Padomē pārstāvēja Igauniju ārlietu ministra prombūtnes laikā. Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta ārējās robežas aizsardzībai, Krievijas un Baltkrievijas hibrīddraudiem, migrācijas instrumentalizācijai un Baltijas valstu dienestu praktiskās sadarbības stiprināšanai.
Baltijas Padomes noslēgumā tika parakstīts kopīgs paziņojums par 2026. gadā Baltijas valstu sadarbībā paveikto un prioritātēm nākamajam gadam. B. Braže arī sveica Baltijas Asambleju tās dibināšanas 35. gadadienā un uzsvēra tās ieguldījumu reģiona drošības, noturības un savienojamības stiprināšanā.
Foto galerija no ārlietu ministres dalības 32. Baltijas Padomē 23.10.2026. Tallinā pieejama šeit (foto autors: Ārlietu ministrija).
