Parlamenta līdzziņotājs Zigfrīds Murešans (EPP, Rumānija) brīdināja, ka “jebkādi budžeta samazinājumi, kas turpmākajos gados vājinātu Eiropu, nebūs pamats Parlamenta piekrišanai. Parlaments neapstiprinās budžetu, kas neļautu mums sasniegt savus mērķus vai kas ietekmētu mūsu spēju reaģēt krīzēs vai ārkārtas situācijās.”
Murešans norādīja, ka Komisija ir ierosinājusi 2028.–2034. gada budžetu (daudzgadu finanšu shēmu, DFS) tādā pašā līmenī kā pašreizējo 2021.–2027. gada budžetu, neraugoties uz jauniem izaicinājumiem. Komisijas piedāvātais budžets veido 1,15% no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI), savukārt pašreizējā DFS, kad tā tika ierosināta, bija 1,14% no dalībvalstu NKI. “Jebkurš turpmāks Komisijas priekšlikuma samazinājums vājinātu Eiropu,” viņš uzstāja. Murešans uzsvēra, ka valstu budžeti atšķirībā no ES budžeta pēdējo septiņu gadu laikā ir palielinājušies par 68%; priekšstats par arvien pieaugošo ES budžetu nav patiess.
Parlamenta līdzziņotāja Karla Tavareša (S&D, Portugāle) sacīja: “Mēs vairs nerisinām īslaicīgas krīzes, bet gan strukturālas problēmas” un “mūsu reakcijai jābūt vienlīdz strukturālai un vērienīgai". Runājot par Parlamenta nostāju, viņa teica: “Mēs neprasām “vairāk naudas”. Mēs prasām resursus, kas atbilst ES uzticētajiem pienākumiem.”
Visi piekrīt, ka Eiropai ir vajadzīgs lielāks budžets, lai īstenotu tādas prioritātes kā konkurētspēja, enerģētiskā neatkarība, drošība, klimats, izglītība un veselība, taču tajā pašā laikā dažas dalībvalstis aicina samazināt budžetu un noraida jaunus pašu resursus, norādīja Tavareša. “Tās vēlas pirmās klases Eiropu ar otrās klases budžetu! Tas nav vērienīgs mērķis; tā ir pretruna! Un tas kaitēs eiropiešiem,” viņa brīdināja. Līdzziņotāja secināja, ka “izvēle nav starp lētu Eiropu un dārgu Eiropu”, bet gan “starp nepietiekami finansētu Eiropu, kas no krīzes pāriet uz krīzi, un pienācīgi finansētu Eiropu, kas spēj paredzēt problēmas, ieguldīt cilvēkos un uzņēmumos un veidot savu nākotni”.
Lielākās daļas politisko grupu pārstāvji atkārtoti apliecināja Parlamenta nostāju, kas tika pieņemta 2026. gada aprīlī. Deputāti vēlas spēcīgu, reālistisku ES budžetu, kas būtu vērsts uz nākotni, atbilstu ES mērķu līmenim un ieviestu jaunas ieņēmumu plūsmas. Viņi uzstāja uz budžetu, kas sniedz labumu iedzīvotājiem, samazina nevienlīdzību un garantē pietiekamus resursus galvenajām politikas jomām, tostarp lauksaimniecībai, reģioniem, kohēzijas un sociālajam finansējumam. Deputāti arī pauda bažas par to, kā tiek izlietots ES budžets, un uzsvēra, ka ir jāpalielina pārredzamība un pārskatatbildība.
Īrijas Eiropas lietu ministrs Tomass Bērns apstiprināja, ka ES prezidentvalsts Īrija sestdien nāks klajā ar Padomes sarunu nostājas projektu. “Mūsu mērķis ir spert soli tuvāk vienošanās panākšanai,” viņš teica, piebilstot, ka “līdzsvara atrašana ir saistīta ar sarežģītiem lēmumiem”.
Budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes komisārs Pjotrs Serafins uzsvēra, ka “dažas galvaspilsētas turpina skatīties uz ES budžetu tā, kā grāmatveži skatās uz bilancēm: cik daudz es iemaksāju un cik saņemu. Šī pieeja jau agrāk bija nepareiza, bet ar mūsu moderno budžetu tā ir pilnīgi neatbilstoša,” sacīja Serafins. Viņš norādīja, ka ES budžets risina kopīgas problēmas, kuras viena dalībvalsts nevar atrisināt viena pati vai kuras, visticamāk, makstātu daudz vairāk, mēģinot to darīt vienatnē.
Savā nostājā Parlaments aicināja palielināt finansējumu par aptuveni 10% salīdzinājumā ar Komisijas 2025. gada jūlija priekšlikumu, lai atbalstītu tādas galvenās prioritātes kā aizsardzība un drošība, konkurētspēja, kohēzija un lauksaimniecība. Deputāti arī ierosināja jaunus kopējā budžeta ieņēmumu avotus, lai mazinātu spiedienu uz ES dalībvalstu iemaksām, tostarp digitālo pakalpojumu nodevu, tiešsaistes azartspēļu nodevu, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) paplašināšanu un nodevu par kriptoaktīvu kapitāla pieaugumu.
Skatīties debašu videoierakstu.
Pamatinformācija
Lai gan Parlaments ir pieņēmis nostāju par nākamo septiņu gadu budžetu, dalībvalstis pašlaik risina sarunas par savu kopējo nostāju. Padomes prezidentvalsts Kipras sarunu nostājas projektā tika ierosināts samazinājums par 2% salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu. Paredzams, ka Padomes prezidentvalsts Īrija ar savu “sarunu paketi” nāks klajā sestdien, 10. oktobrī. Lai pieņemtu ES ilgtermiņa budžetu, ir vajadzīgs vienprātīgs lēmums Padomē un Parlamenta piekrišana ar EP deputātu absolūtu balsu vairākumu. Vairāk nekā 93% no ES budžeta tiek tieši novirzīti ES programmām, kas atbalsta cilvēkus un projektus visās dalībvalstīs, un mazāk nekā 7% tiek tērēti administrācijai.
