ĪSUMĀ
-
Pirms sarunām ar dalībvalstīm Parlaments piedāvā 194 miljardu eiro budžetu 2027. gadam.
-
Deputāti Komisijas priekšlikumam pievieno 1,17 miljardus eiro.
-
Pieaugošās atveseļošanas plāna aizdevuma izmaksas nedrīkst samazināt finansējumu galvenajām programmām, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+” un civilajai aizsardzībai.
-
Sarunas ar ES valstu valdībām sāksies novembrī.
Trešdien Parlaments noteica saistību apropriāciju kopējo līmeni 2027. gadam (juridiskie solījumi maksāt tajā pašā gadā vai vēlāk) 194 miljardu eiro apmērā, paredzot mērķtiecīgu palielinājumu par 1,17 miljardiem eiro salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Deputāti noteica kopējo maksājumu apropriāciju līmeni (faktiskie maksājumi saņēmējiem) 203,3 miljardu EUR apmērā. Deputāti vēlas nodrošināt pietiekamu finansējumu Parlamenta prioritātēm, ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus. Parlaments arī aicina finansēt ES parāda atmaksu, nesamazinot izdevumus galvenajām ES programmām.
Pētniecība, infrastruktūra, veselība un izglītība
Lai veicinātu Eiropas konkurētspēju, inovāciju un pārrobežu savienojamību, deputāti vēlas palielināt finansējumu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” par 63 miljoniem eiro, transporta un enerģētikas tīkliem par 260 miljoniem eiro un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem par 31,5 miljoniem eiro. Deputāti arī ierosina piešķirt vēl 50 miljonus eiro programmai “ES – veselībai” un vēl 96 miljonus eiro programmai “Erasmus+”.
Lauksaimniecība, vide un civilā aizsardzība
Deputāti mudina palielināt finansējumu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam par 85 miljoniem eiro, tostarp vēl par 20 miljoniem eiro jaunajiem lauksaimniekiem, un vēl par 85 miljoniem eiro programmai LIFE. Lai labāk reaģētu uz dabas katastrofām, viņi vēlas palielināt finansējumu civilās aizsardzības mehānismam par 80 miljoniem eiro.
Robežu pārvaldība, ES kaimiņvalstis un pasaule
Lai stiprinātu ES spēju pārvaldīt migrāciju un aizsargāt savas ārējās robežas, deputāti ierosina palielināt finansējumu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam par 20 miljoniem eiro un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam par 40 miljoniem eiro. Viņi pieprasa vēl 20 miljonus eiro militārajai mobilitātei. Finansējums dienvidu kaimiņreģionam būtu jāpalielina par 60 miljoniem eiro, bet austrumu kaimiņreģionam – par 30 mijoniem eiro, papildus piešķirot 40 miljonus eiro arī humānajai palīdzībai.
Rezolūcija, kurā izklāstīta parlamenta nostāja, tika apstiprināta ar 400 balsīm pret 189, 84 deputātiem atturoties.
Vairāk informācijas par Parlamenta atbalstīto budžeta pozīciju ir pieejama Budžeta komitejas tīmekļvietnē un iepriekšējos paziņojumos presei.
“NextGenerationEU” (NGEU) un Ukrainas atbalsta aizdevuma atmaksas izmaksas
Lai aizsargātu galvenās programmas, vienlaikus saglabājot ES budžeta elastību un spēju reaģēt uz neparedzētām problēmām, deputāti uzskata, ka NGEU un Ukrainas atbalsta aizdevuma izmaksu segšanai būtu jāizmanto īpaši finansēšanas instrumenti, neapdraudot ES programmas.
Citāti
ES 2027. gada budžeta galvenais ziņotājs (III iedaļa – Komisija) Nils Ušakovs (S&D, Latvija) teica: “Šajā Eiropai ārkārtīgi grūtajā brīdī jau pats fakts, ka mums ir budžets, ir sasniegums. Neraugoties uz finanšu un ģeopolitiskajiem ierobežojumiem un aizvien lielāko politisko sadrumstalotību, Parlaments vienojās par budžetu, kura centrā ir cilvēki: studenti, pētnieki, pacienti, jaunie lauksaimnieki un kopienas pie Eiropas austrumu robežām. Aiz katras budžeta pozīcijas, kurā Parlaments ierosina piešķirt lielākus līdzekļus, stāv reāli cilvēki un reālas vajadzības. “NextGenerationEU“ atveseļošanas parāds nedrīkst tikt atmaksāts uz Eiropas nākamās paaudzes rēķina.”
“Budžeta disciplīna nav apspriežama. Eiropas nodokļu maksātāji pamatoti sagaida, ka mēs atbildīgi izmantosim budžeta līdzekļus. Mēs vēlamies, lai ES iestādes darbotos efektīvi, ar pārmērīgiem budžeta samazinājumiem neapdraudot to spēju pildīt savus pienākumus. Esmu pārliecināts, ka esam atraduši līdzsvaru, veicinot taupību, efektivitāti un ieguldot līdzekļus jaunās tehnoloģijās, piemēram, mākslīgajā intelektā un kiberdrošības infrastruktūrā. Mērķis ir atbildīgi tēriņi un Eiropas Parlaments, kas spēj pildīt savu demokrātisko mandātu,” teica ziņotājs par pārējām iedaļām Mihalis Hadzipantela (EPP, Kipra).
Nākamie soļi
Balsojums par Parlamenta nostāju attiecībā uz ES ikgadējo budžetu aizsāk trīs nedēļas ilgas sarunas ar Padomi, kura savu nostāju pieņēma 2026. gada septembrī. Vienošanās ir jāpanāk līdz gada beigām. Paredzams, ka pirmā sarunu kārta notiks 3. novembrī.
Pamatinformācija
Vairāk nekā 93% no ES budžeta tiek novirzīti tieši ES programmām. Ikgadējais ES budžets, kas paredzēts 27 valstīm un 450 miljoniem eiropiešu, ir salīdzinoši neliels — vidēji 160–200 miljardi EUR gadā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. Tas ir salīdzināms ar Polijas (39 miljoni iedzīvotāju) budžetu vai 30% Vācijas (84 miljoni iedzīvotāju) budžeta. ES budžets sniedz ievērojamus ekonomiskus, sociālus un politiskus ieguvumus, neraugoties uz to, ka tas veido nedaudz vairāk par 1% no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Avots: Parlaments un Komisija.
