Ziņojumu prezentācijai un diskusijai var sekot tiešsaistē ANO televīzijas mājaslapā (https://webtv.un.org/en/asset/k13/k13il95wta). Diskusijas sākums 3. jūlijā aptuveni plkst. 13.30 pēc Latvijas laika.
Diskusijā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgo uzrunu lasīs Islandes vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis ANO Ženēvā Einars Gunnarsons (Einar Gunnarsson).
Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņojumā norāda, ka:
- 2025.–2026. gada ziemas mēnešos Krievijas bruņotie spēki sistemātiski un atkārtoti, vismaz 423 reizes, uzbruka enerģētikas objektiem visā Ukrainā, bojājot un iznīcinot enerģijas ražošanas, pārvades un sadales iekārtas. Uzbrukumi ietekmēja miljoniem civiliedzīvotāju. Daudzviet mājsaimniecības ilgstoši tika atstātas bez elektrības. Elektroenerģijas deficīta dēļ Ukrainas varas iestādes bija spiestas ieviest regulārus elektroenerģijas padeves pārtraukumus visā valstī, nodrošinot elektrību tikai pāris stundas dienā.
- Sistemātiski un atkārtoti uzbruka centralizētajai siltumapgādes infrastruktūrai, kas nodrošina siltumu un karsto ūdeni lielākajai daļai Ukrainas pilsētu mājsaimniecību, atstājot daudzus nedēļām ilgi bez apkures un karstā ūdens.
- Elektroenerģijas padeves pārtraukumi ietekmēja ūdens apgādi, veselības aprūpes iestāžu un skolu darbu.
- Tika intensificēti uzbrukumi Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai un ostas infrastruktūrai Odesas reģionā.
- Pārskata periodā tika nogalināti vismaz 1260 un ievainoti 6706 civiliedzīvotāji, tostarp 77 medicīnas darbinieki.
- Kopš 2022. gada februāra Krievijas bruņotie spēki ir nogalinājuši 128 Ukrainas karagūstekņus un personas bez kaujas spējām. Dokumentēti 793 ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības gadījumu – pret 628 vīriešiem, 149 sievietēm, 14 meitenēm un 2 zēniem.
ANO ģenerālsekretāra ziņojumā secināts, ka Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās:
- uzspiež savu politisko, tiesisko, administratīvo, tiesībaizsardzības un tiesu sistēmu;
- ierobežojot medikamentu, veselības aprūpes, sociālās aizsardzības, valsts izglītības pieejamību, nodarbinātību valsts sektorā un pārvietošanās brīvību, izdara spiedienu uz iedzīvotājiem, lai tie iegūtu Krievijas pilsonību;
- deportē cilvēkus uz Krieviju vai trešajām valstīm un īsteno politiku, kas piespiež cilvēkus pamest okupētās teritorijas, kā arī daudziem liedz atgriezties;
- pieprasa vīriešiem reģistrēties militārajam dienestam un pakļauj iedzīvotājus pastāvīgiem iesaukšanas vai mobilizācijas Krievijas bruņotajos spēkos draudiem;
- nežēlīgi izturas pret aizturētajiem civiliedzīvotājiem – tie saskaras ar seksuālo vardarbību, tiek sisti, sperti, pazemoti, tiek uzrīdīti suņi; radiniekiem ir grūti iegūt informāciju par ģimenes locekļu likteni un atrašanās vietu;
- piespriež naudas sodus par pretkara uzskatu paušanu, okupācijas nosodīšanu vai Krievijas valdības kritizēšanu, pro-Ukrainas viedokļa paušanu vai atbalsta izrādīšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem; sauc pie atbildības par mobilajos tālruņos esošo saturu, tostarp Ukrainas mākslinieku dziesmām, Ukrainas valsts simbolu vai Ukrainas karoga krāsu attēliem; par Ukrainas nacionālo simbolu demonstrēšanu pasludina notiesājošus spriedumus un piespriež naudas sodus vai administratīvo arestu uz laiku līdz 14 dienām;
- uzspiež Krievijas valsts mācību programmu un militarizētus priekšmetus; ar izglītības, tostarp ārpusklases nodarbību palīdzību, popularizē Krievijas naratīvus;
- ierobežo ukraiņu valodas lietošanu; skolās vairs nemāca ukraiņu valodu;
- uztur visaptverošu sistēmu iedzīvotāju privātās dzīves un saziņas kontrolei – veic biežas tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvju mājas vizītes pie personām, kuras tur aizdomās par pro-Ukrainas uzskatu paušanu, skolās bērnu tālruņos meklē programmatūras piekļuvei Ukrainas izglītībai tiešsaistē un kontrolpunktos pārbauda mobilo tālruņu saturu;
- liek satelītantenu vietā uzstādīt iekārtas piekļuvei tikai prokrieviskiem televīzijas kanāliem un interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt piekļuvi Ukrainas tīmekļa vietnēm;
- iebiedē un vajā cilvēktiesību aizstāvjus, advokātus, aktīvistus, žurnālistus; ierobežo tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību un konfiscē mājokļus.
Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojums par Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un cilvēktiesību situāciju Ukrainā (2025. gada 1. decembris – 2026. gada 31. maijs) (angļu valodā) - https://ukraine.ohchr.org/sites/default/files/2026-06/2026-06-29%20PR44.pdf.
ANO ģenerālsekretāra ziņojums par cilvēktiesību situāciju pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (angļu valodā) - https://docs.un.org/en/A/HRC/62/59
Kopš 2014. gada Ukrainā pēc Ukrainas valdības lūguma, un ņemot vērā strauji pasliktinošos cilvēktiesību situāciju Krimā un citās Ukrainas daļās, ir nosūtīta ANO Cilvēktiesību monitoringa misija.
Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada 24. februārī ANO Cilvēktiesību monitoringa misija uzrauga Krievijas īstenotā kara ietekmi uz cilvēktiesībām visā Ukrainā, kā arī attālināti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kurām tai nav piekļuves.
