Jaunā kārtība attieksies uz valsts un pašvaldību īpašumiem, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu īpašumam nodarītajiem tiešajiem zaudējumiem, tostarp sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.
"Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēkiem pēc militāru incidentu rezultātā radītiem zaudējumiem nebūtu jādzīvo neziņā par to, kur vērsties un vai valsts palīdzēs. Ar šo regulējumu pirmo reizi nosakām skaidru kompensācijas kārtību arī militāru incidentu rezultātā radītiem zaudējumiem miera laikā. Cilvēkiem būs zināmi gan termiņi, gan atbildīgās iestādes, gan kompensācijas piešķiršanas principi. Tas ir nākamais solis pēc šā gada jūnijā pieņemtajiem likuma grozījumiem, lai valsts atbalsts nepieciešamības gadījumā darbotos ne tikai likumā, bet arī praksē," uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Kā saņemt kompensāciju?
Ja militāru incidentu rezultātā radīti tiešie zaudējumi, cilvēkam trīs darbdienu laikā jāvēršas pašvaldībā un jāiesniedz informācija par nodarītajiem zaudējumiem. Ja bojājumi nodarīti sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm, dzīvniekiem vai lauksaimniecībā izmantotajai tehnikai, jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.
Militārā incidenta faktu apliecinās Nacionālie bruņotie spēki. Pēc tam pašvaldība vai Lauku atbalsta dienests viena mēneša laikā pieņems lēmumu par kompensācijas apmēru. Pēc valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kompensācija tiks izmaksāta cietušajai personai.
Ja īpašums ir apdrošināts pret militārajiem riskiem vai šāda apdrošināšana tirgū nav pieejama, valsts kompensēs līdz 90 % no tiešajiem zaudējumiem. Savukārt, ja militāro risku apdrošināšana ir pieejama, bet īpašums nav apdrošināts, valsts kompensēs līdz 75 % no tiešajiem zaudējumiem.
