Ziņojumā īpašais ziņotājs ir secinājis, ka:
- Baltkrievija turpina sistemātiski un rupji pārkāpt cilvēktiesības. Neskatoties uz nesenajām politieslodzīto atbrīvošanām, politiski motivētas represijas turpinās. Jaunākais represiju vilnis ir īpaši vērsts pret Ukrainas atbalstītājiem. Pastiprinās pārrobežu represijas, Baltkrievijas varasiestādēm veicot neklātienē tiesas prāvas pret trimdas aktīvistiem un konfiscējot to īpašumus valstī.
- Varas iestādes turpina ļaunprātīgi izmantot pretterorisma un ekstrēmisma apkarošanas tiesību aktus, lai vajātu opozīcijas pārstāvjus, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un aktīvistus, tostarp kultūras un akadēmiskos darbiniekus.
- Pulcēšanās un biedrošanās brīvība praktiski nepastāv. Kopš 2020. gada slēgtas vai piespiedu kārtā likvidētas vairāk nekā 3000 sabiedriskās apvienības, arodbiedrības, politiskās partijas, fondi, nevalstiskās organizācijas un apvienības.
- Pieaugot Baltkrievijas politiskajai un ekonomiskajai atkarībai no Krievijas, pieaug Krievijas kultūras un valodas ietekme uz Baltkrieviju. Kultūras jomā valsts politika ir prokrieviski orientēta un izteikti vērsta pret rietumiem un ukraiņiem.
- Turpinās kultūras darbinieku represijas, cenzūra, mākslas darbu un aktieru pasludināšanu par “ekstrēmistiem”, neatkarīgu grāmatu izdevēju un izplatītāju vajāšana. Šī gada martā vismaz 148 kultūras darbinieki, tostarp 32 rakstnieki, bija ieslodzīti vai viņiem bija noteikti ierobežojumi, 330 grāmatas bija aizliegtas.
- Baltkrievu valoda tiek ierobežota un tās lietošanu arvien vairāk uzskata par politiskās nelojalitātes pazīmi. Valsts pārvaldē, izglītībā, plašsaziņas līdzekļos un ikdienā dominē krievu valoda.
- Tikai 3 no 3044 tiesību aktiem (0,1%) ir izdoti baltkrievu valodā.
- Izglītībā mācību programmas tiek saskaņotas ar Krievijas mācību programmām, tādējādi vēl vairāk samazinot mācīšanu baltkrievu valodā visos izglītības līmeņos.
- 2025. gadā 1 no 6 valsts televīzijas kanāliem un 1 no 4 nacionālajām radiostacijām raidīja baltkrievu valodā. Lielākā daļa satura, tostarp kultūras programmas, bija krievu valodā.
- Valsts kontroles iestādes pastiprināti kontrolē baltkrievu valodā izdotās publikācijas. Tās 2024. gadā veidoja 12,5% no visām publikācijām, savukārt krievu valodā izdotās - 80,9%.
- Izglītības sistēma ir pārgājusi uz visaptverošu ideoloģiskās un militāri patriotiskās apmācības modeli. Skolās ir ieviesti militāri patriotiskās izglītības vadītāji, izveidoti valsts kontrolēti militāri patriotiskie klubi un cieša sadarbība ar drošības spēkiem. Arvien biežāk notiek militarizēti pasākumi un simulācijas, pat pirmsskolas līmenī. Izglītību arvien vairāk izmanto, lai ieaudzinātu valsts ideoloģiju un sagatavotu jauniešus darbam drošības aparātā.
- Vajāšana par vēsturisku nacionālo simbolu izmantošanu un mēģinājumi pārveidot vēsturisko atmiņu ir daļa no plašākas politikas, kuras mērķis ir kontrolēt kultūras un nacionālās identitātes izpausmi.
Informācijai
ANO īpašā ziņotāja ziņojums par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā (angļu valodā) - https://docs.un.org/en/A/HRC/62/52
Ziņojuma prezentācijai un diskusijai varēs sekot tiešsaistē ANO televīzijas mājas lapā (https://webtv.un.org/en/asset/k1w/k1w7nvesqz). Diskusijas sākums 29. jūnijā aptuveni plkst. 16.00 pēc Latvijas laika.
ANO Cilvēktiesību padome Īpašā ziņotāja par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā mandātu izveidoja 2012. gadā. Kopš 2024. gada šo amatu ieņem Nils Muižnieks.
Īpašā ziņotāja mandātā ir uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un sniegt rekomendācijas to ievērošanas un aizsardzības stiprināšanai, konsultēties ar visām iesaistītajām pusēm, t.sk. pilsonisko sabiedrību, gan Baltkrievijā, gan ārpus tās, un ziņot ANO Cilvēktiesību padomei un ANO Ģenerālajai asamblejai.
