Nolietotās riepas ir videi kaitīgi atkritumi. Tās satur gumiju, eļļas atlikumus un citas vielas, kas, nonākot vidē, var piesārņot augsni un gruntsūdeņus, kā arī radīt ugunsbīstamību, ja tiek uzglabātas nepiemērotos apstākļos. Turklāt nelegālās atkritumu izgāztuves rada būtisku slogu pašvaldībai, kam ik gadu jāiegulda ievērojami līdzekļi to likvidēšanā un teritoriju sakopšanā. 2025. gadā stihisko izgāztuvju novēršanai Daugavpilī no pašvaldības budžeta iztērēti gandrīz 60 000 eiro.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu riepu ražotāji un tirgotāji ir atbildīgi par nolietoto riepu pieņemšanu tirdzniecības vai nomaiņas vietās, nodrošinot to bezmaksas utilizāciju. Tas tiek veikts vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas konkrētajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā.
Savukārt šķiroto atkritumu savākšanas laukumā Liginišķos katrs iedzīvotājs gada laikā var nodot vienu komplektu (4 riepas), uzrādot automašīnas reģistrācijas apliecību. Šī iespēja ir īpaši noderīga pavasarī un rudenī, kad spēkā stājas autoriepu maiņas noteikumi. Iedzīvotāju ērtībai laukums strādā katru dienu no plkst. 8.00 līdz 19.00. Jāpiebilst, ka laukumā nepieņem liela diametra un stinguma riepas, tostarp traktortehnikas riepas. Savukārt, piemēram, velo riepas, iespējams nodot, saskaņojot to ar laukuma darbiniekiem.
Kopumā Latvijā ir vairāki desmiti atkritumu šķirošanas laukumu un poligonu, kuros jebkurā laikā var nodot vecās riepas par noteiktu samaksu. Tuvākais atkritumu poligons Daugavpilij ir Dienvidlatgales reģiona sadzīves atkritumu poligons “Cinīši”, kas atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagastā. Tas strādā katru dienu no plkst. 9.00 līdz 21.00.
Aicinām iedzīvotājus izmantot interaktīvo karti, kas pieejama vietnē www.skiroviegli.lv. Tajā atzīmēti atkritumu pieņemšanas punkti, laukumi un poligoni. Izmantojot šo rīku, ikviens var atrast sev tuvāko vietu riepu ekoloģiskai utilizācijai.
KSP norāda, ka atbildīga atkritumu utilizācija specializētos laukumos ļauj ne tikai pārstrādāt un izmantot riepas atkārtoti, tā samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un veicinot resursu apriti, bet arī ļauj pašvaldībai efektīvāk izmantot budžeta līdzekļus, novirzot tos iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu un pilsētas prioritāro vajadzību nodrošināšanai.
