Satversmes tiesa 2026. gada martāpieņēma spriedumus divās lietās:
- Ar 2026. gada 26. marta spriedumu lietā Nr. 2025-13-01 regulējums par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz valstij piekrītošu bezīpašnieka lietu pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas atzīts par neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Senāts uzskatīja, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo nomnieku tiesības, jo, nostiprinot valstij tiesības uz nekustamo īpašumu kā uz bezīpašnieka lietu, ieraksti par nomas līgumiem jādzēš. Satversmes tiesa atzina, ka zemesgrāmatā nostiprinātās nomas tiesības aizsargā publiskās ticamības princips. Izņēmumi no šī principa ir pieļaujami, ja tas nepieciešams būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai. Sabiedrības interesēs ir bezīpašnieka lietas pēc iespējas lietderīgāka atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā. Tomēr kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā attiecībā uz nomniekiem ne vienmēr tiek panākts taisnīgs tiesisko attiecību noregulējums. Turklāt nomniekam, kura tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, varēja rasties paļāvība uz to, ka viņa tiesību aizsardzība tiks nodrošināta arī šādas likvidācijas gadījumā. Tādējādi nelabvēlīgās sekas, kas radītas nomniekam, nav lielākas par sabiedrības ieguvumu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā sabiedrības intereses neatsver atkāpšanos no publiskās ticamības principa.
- Ar 2026. gada 30. marta spriedumu lietā Nr. 2024-30-01 regulējums par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās atzīts par neatbilstošu Satversmes ievadā noteiktajam par valsts valodu un 4. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma. Deputāti uzskatīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās un šā pienākuma izpildei piešķirtās tiesības noteiktu programmu skaitu vai to raidlaika daļu atvēlēt raidījumiem tajās neatbilst latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas principam. Satversmes tiesa atzina, ka sabiedrisko mediju saturam pamatā jābūt latviešu valodā. Saturs mazākumtautību valodās var tikt veidots, lai nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajiem medijiem tādām mazākumtautībām, kuru valoda Latvijā plašsaziņas līdzekļos nav pašpietiekama. Vienlaikus sabiedriskajiem medijiem jānodrošina objektīva un neatkarīga informācija par būtiskiem valsts norišu jautājumiem arī attiecībā uz mazākumtautību, kuras valoda ir pašpietiekama. Šādai informācijas sniegšanai jābūt samērīgai ar valsts drošības apdraudējumu, mērķētai un pamatotai ar objektīvu nepieciešamību, tā nedrīkst apdraudēt latviešu valodas statusu un funkcijas. Kā secināja Satversmes tiesa, apstrīdētās normas pieļauj, ka var netikt nodrošinātas tādu mazākumtautību tiesības, kuru valoda plašsaziņas līdzekļos nav pašpietiekama un kurām nepieciešama īpaša aizsardzība. Savukārt attiecībā uz mazākumtautību, kuras valoda plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, apstrīdētās normas pieļauj nepamatotu atkāpi no principa, ka sabiedriskā medija saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā. Tādējādi ar apstrīdētajām normām nav nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp valsts pienākumiem aizsargāt latviešu valodu, mazākumtautību tiesības un valsts drošību.
Martā Satversmes tiesa atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja skatīt lietu Nr. 2024-30-01 par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos, kā arī uzsāka trīs lietu izskatīšanu rakstveida procesā:
- Nr. 2025-09-03 par atbalsta apmēru par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos;
- Nr. 2025-18-03 par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu;
- Nr. 2025-04-01 par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu Madonas novadā.
Satversmes tiesā sagatavošanā bija 10 lietas un tika pabeigta divu lietu sagatavošana izskatīšanai. Papildus trīs lietām, kuru izskatīšanas procesa veids un datums bija noteikts jau iepriekš, Satversmes tiesa to noteica vēl vienai lietai.
Martā Satversmes tiesai iesniegti 17 privātpersonu pieteikumi.
Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2026-04-03 par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā pēc privātpersonas pieteikuma.
Pieņemti arī 17 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:
- Pieteikums Nr. 14/2026 un Nr. 17/2026 par likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu attiecībā uz nodokļu parāda piedziņu un izpildu darbību pārsūdzību uzņēmuma pārejas gadījumā. Lēmums par pieteikumu Nr. 14/2026. Lēmums par pieteikumu Nr. 17/2026.
- Pieteikums Nr. 19/2026 par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022. gada 3. novembra lēmuma Nr. 1/40 “Noteikumi par iepazīšanos ar tarifa projektu” 8. punkta regulējumu attiecībā uz regulatora tīmekļvietnē pieejamo informāciju par tarifa projektu un 2022. gada 28. novembra lēmuma Nr. 1/41 “Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” 12. punkta regulējumu par sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu noteikšanu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 20/2026 un Nr. 29/2026 par Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma normu, kas noteic īpašas situācijas, kad personai ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Lēmums par pieteikumu Nr. 20/2026. Lēmums par pieteikumu Nr. 29/2026.
- Pieteikums Nr. 21/2026 par Iesniegumu likuma normu, kas noteic, ka pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā un tiesas spriedums nav pārsūdzams. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 24/2026 par Dzīvojamo telpu īres likuma normu, kas regulē pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanu un Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošo noteikumu Nr. 141 “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normu, kas noteic pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma termiņu un nosacījumus tā pagarināšanai. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 25/2026 par Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumu Nr. 497 “Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas” normu, kas regulē ieslodzītā pārmeklēšanu pirms viņa konvojēšanas uz ārstniecības iestādi. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 26/2026 par Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normām, ciktāl tās neparedz personas informēšanas kārtību par operatīvo un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tiesību aizsardzības līdzekļus saistībā ar šīm darbībām. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 27/2026 par Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumu Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” regulējumu attiecībā uz termina “nepilsonis” tulkojumu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 28/2026 par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu, kas noteic Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu elektroniskā veidā publicēt noteiktus valsts amatpersonu deklarācijās norādītos datus. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 30/2026 par Administratīvā procesa likuma normu, kas paredz: ja nav pārsūdzams spriedums lietā, nav pārsūdzami arī tiesas lēmumi. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 32/2026 par Jūrmalas pilsētas domes 2023. gada 28. septembra saistošo noteikumu Nr. 24 “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” normu, kas paredz, ka publiskās vietās sunim jāatrodas pavadā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 33/2026 par Saeimas vēlēšanu likuma un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma regulējumu, ciktāl tas neparedz tiesības vēlētājam anonīmi pārliecināties par savu balsojumu un nenodrošina publiski auditējamu manuālās kontroles mehānismu automatizētai balsu skaitīšanai. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 34/2026 par Civilprocesa likuma normu, kas Senātam piešķir tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 35/2026 par Administratīvās atbildības likuma normu, kas paredz personas atbrīvošanu no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma regulējumu, kas noteic elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākumu ievērot to darbības pamatnosacījumus, kā arī paredz atbildību par minēto nosacījumu neievērošanu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 36/2026 par Administratīvās atbildības likuma normu attiecībā uz gadījumiem, kad apgabaltiesas tiesnešiem ir tiesības atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību. Lēmums par pieteikumu.
Informācija sagatavota ar mērķi veicināt izpratni par Satversmes tiesas darbu. Tā nav uzskatāma par nolēmuma daļu un nav saistoša Satversmes tiesai.
