DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

No izcilības līdz ietekmei: LU 84. starptautiskās konferences atklāšanā diskutēs par zinātnes ieguldījumu sabiedrībā

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

No 14. līdz 16. aprīlim norisināsies Latvijas Universitātes (LU) 84. starptautiskā zinātniskā konference, kuras virstēma šogad ir Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība. Atklāšanas Akadēmiskajā plenārsēdē ar referātu uzstāsies Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council – ERC) granta saņēmēja, Tartu Universitātes ģeoinformātikas profesore Evelīna Ūemā (Evelyn Uuemaa).

Konferences ietvaros notiks deviņas tematiskās plenārsēdes par LU prioritārajiem pētniecības virzieniem un 52 tematiskajās sekcijās būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 600 zinātniskajiem referātiem un 185 stenda referātiem. Konferencē piedalīsies LU, citu Latvijas institūciju un ārvalstu pētnieki, un pasākumus aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Atklāšanas plenārsēde “No izcilības līdz ietekmei: kā plānot nozīmīgus pētījumus?” notiks klātienē 14. aprīlī plkst. 9.00 LU Zinātņu mājā, Alfa auditorijā. Tā iezīmēs LU 84. starptautiskās konferences galveno tematisko virzienu – veidot ciešāku saikni starp zinātni un sabiedrību, uzsverot pētījumu nozīmi mūsdienu problēmu risināšanā.

Profesore Ūemā savā zinātniskajā darbā veiksmīgi apvieno inovatīvus pētījumus ar praktisku ietekmi uz sabiedrību un vidi. Viņas sasniegumus apliecina 2023. gadā saņemtais ERC grants un Igaunijas Zinātnes padomes finansētā Ilgtspējīgas zemes lietojuma izcilības centra vadība.

Savā referātā profesore pievērsīsies jautājumam, kā apvienot zinātnisko izcilību ar ietekmi, pārvēršot tās no konkurējošiem mērķiem par savstarpēji stiprinošiem faktoriem, un rosinās plašāku diskusiju par pētniecības kvalitātes lomu ilgtermiņa attīstībā.

Plenārsēdes otrajā daļā notiks paneļdiskusija, kurā pētnieki un rīcībpolitikas veidotāji analizēs, kā skaidri un iedarbīgi komunicēt zinātnes izcilību dažādām auditorijām – akadēmiskajai videi, politikas veidotājiem un sabiedrībai kopumā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta zinātnieka atbildībai un akadēmisko institūciju lomai, veidojot sabiedrībai nozīmīgu un ilgtspējīgu pētniecību.

Par konferenci

LU 84. starptautiskās zinātniskās konferences mērķis ir izcelt universitāšu nozīmīgo lomu zināšanu radīšanā, sabiedrības attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu veidošanā. Konferences programmā īpaši akcentēti deviņi LU prioritārie pētniecības virzieni, kas atspoguļo augstākās izglītības un zinātnes būtisko ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un valsts attīstību:

  • cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana;
  • vēsture, valodas un identitātes noturība;
  • valsts tehnoloģiskā un digitālā attīstība;
  • globālās konkurētspējas stiprināšana;
  • inovāciju kapacitātes palielināšana;
  • valsts finanšu sistēmas un kapitāla tirgus attīstība. Nodokļu sistēma un tās principi;
  • ārējās un iekšējās drošības stiprināšana;
  • vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana;
  • valsts pārvaldes efektivitāte.

Konference notiks klātienē LU Akadēmiskajā centrā (Rīgā, Jelgavas ielā 1 un 3) un tiešsaistē. Konfereces apmeklējums ir bez maksas un reģistrācija ir atvērta līdz 11. aprīlim.

Reģistrācija dalībai konferencē notiek LU 84. starptautiskās konferences tīmekļvietnē www.konference84.lu.lv, izvēloties atbilstošās tēmas konkrētu sekcijas sēdi.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI