Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā ir prestižs apbalvojums, ko 2015. gadā dibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar citām institūcijām, lai godinātu izcilā mākslinieka Jāzepa Pīgožņa piemiņu un veicinātu Latvijas ainavu glezniecības attīstību.
Jāzepa Pīgožņa balvas izstāde VEF Kultūras pilī šogad plānota no 19. marta līdz 6. aprīlim, apskatāmi 70 darbi. 1. aprīlī plānoti Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā kataloga atvēršanas svētki.
Jāzeps Pīgoznis bija savdabīgs, tautā mīlēts gleznotājs, virtuozs grafiķis un iejūtīgs grāmatu ilustrētājs. Viņš uzturēja sirsnīgas un bagātinošas saites ar dzimto Latgali un tās cilvēkiem. Bija kultūras dziļāko vērtību, īstena gara stipruma sapratējs un balstītājs.
Jāzepa Pīgožņa balvas mērķis ir veicināt mākslinieku interesi par Latvijas ainavu, kā arī turpināt Jāzepa Pīgožņa aizsākto tradīciju — uzturēt ainavu glezniecību kā nozīmīgu Latvijas mākslas sastāvdaļu.
Viens no Jāzepa Pīgožņa balvas idejas autoriem ir kinorežisors Jānis Streičs - kopā ar citiem Jāzepa Pīgožņa draugiem un domubiedriem bija viens no galvenajiem balvas izveides iniciatoriem, lai godinātu savu tuvu draugu un kolēģi pēc viņa aiziešanas mūžībā 2014. gadā.
Kopš balvas dibināšanas 2015. gadā Jānis Streičs ilgstoši darbojās kā balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājs vai tās goda loceklis. Streičs un Pīgoznis bija tuvi draugi, kurus vienoja Latgale un mīlestība pret glezniecību. Streičs, kurš pats bija talantīgs gleznotājs, bieži atzina, ka glezniecības prasmes apguvis, iedvesmojoties tieši no Pīgožņa meistarklasēm.
Galvenās balvas ieguvējs saņem tēlnieka Jāņa Strupuļa veidoto apzeltīto sudraba medaļu un naudas prēmiju (parasti 3000 eiro vērtībā). Konkurss notiek reizi gadā. Tradicionāli izstādes atklāšana notiek pavasarī (martā) Rīgā (piemēram, Sv. Pētera baznīcā vai VEF Kultūras pilī), savukārt galvenās balvas laureātu paziņo rudenī (septembrī) mākslinieka dzimtajā pusē — Preiļos. Daži no iepriekšējo gadu laureātiem ir Roberts Muzis (2015), Silva Linarte (2016), Jānis Plivda (2018), Anna Afanasjeva (2023) un Ērika Kumerova (2024).
