Htoniskā mitoloģija ir visi tradicionālie priekšstati, kas saistās ar pazemes un aizsaules telpu un tās iemītniekiem. Tie var būt velni un raganas, veļi un Veļu māte, vilkači vai līdzības radības, tāpat arī ar šo pasaules daļu saistītas vietas, augi, rāpuļi, pagāniski rituāli vai maģija. Šo tēmu radošās interpretācijas ir ļoti daudzveidīgas – kā Annas Maskavas projekts “Senču dvēsele”, Kristiāna Brektes zīmētais “Lietuvēns” vai Ievas Balodes video-performance “Miesa pie miesas” ar Lauras Feldbergas raganošanu un buramvārdu tekstu.
“Datu kopas izveide ir nepieciešama pētījumiem Latvijas jaunākajā mākslas vēsturē. To mērķis ir noskaidrot, kā atsauces uz tradicionālajā kultūrā pazīstamo aizsauli un tās iemītniekiem kalpo par sociālās un kultūras kritikas rīkiem mūsdienu Latvijas mākslinieku radošajās praksēs. Savukārt plašāks ietvars ļaus spriest par nacionālās identitātes pārmaiņām un kultūras mantojuma nozīmi mūsdienu problēmu artikulēšanā,” skaidro LU LFMI vadošais pētnieks Toms Ķencis, “jāpiemin, ka htoniskā mitoloģija ir stabili klātesoša Latvijas mākslinieku darbos jau kopš nacionālās mākslas aizsākumiem, piemēram, Jaņa Rozentāla un Ādama Alkšņa darbības laika 19. gadsimta nogalē. Kas ir pamats tādai turpinātībai? Ko šo motīvu klātbūtne laikmetīgajā mākslā liecina par globālajiem un lokālajiem kultūras procesiem? Kādu nozīmi mākslinieki, kuratori un skatītāji piešķir šiem tēliem? Kāpēc latviešu folklora ir aktuāla arī mūsdienās?”
Lai papildinātu galeriju, datorā vai viedierīcē jāatver projekta vietne https://lulfmi.lv/palidzi-petniekiem, jāpievieno viens līdz pieci attēli ar mākslas darbu vai izstādi, kā arī jāpievieno pamatinformācija par darbu, tostarp autors vai autori, darba nosaukums, radīšanas gads, nepieciešamības gadījumā pievienojot arī papildu ziņas par darbu vai skaidrojumus.
Vairāk nekā 100 jau identificētie mākslas darbi ikvienam ir brīvi apskatāmi tiešsaistes galerijā https://lulfmi.lv/galerija. Lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, pievienotie attēli ir redzami tikai ievērojami samazinātā izšķirtspējā. Jebkāda tālāka izmantošana ir jāsaskaņo ar atbilstošo mākslinieku.
Uz šim un citiem jautājumiem pētnieki skatīsies no starpdisciplinārām pozīcijām, liekot lietā atziņas no citiem jaunākās reģiona mākslas vēstures pētījumiem, feministiskās estētikas, ekokritikas, posthumānās un postkoloniālās teorijas. Tekstuāla un kontekstuāla analīze un eksperimentālas metodes ļaus definēt jaunas sociālas un politiskās dimensijas ilgstošajās attiecībās starp folkloru un Latvijas mākslu.
Datu kopa tiks prezentēta šī gada maijā starptautiskā simpozijā Tallinā un kopā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru rīkotā vasaras skolā augustā Smiltenē. Datu vākšanas aktīvā fāze norisināsies līdz 2026. gada jūnijam, pēc redakcijas datu kopa tiks uzglabāta pētniecības datu repozitorijā dataverse.lv un uz droša LU LFMI servera. Aktivitāte ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā FLPP pētniecības projekta “Laikmetīgā māksla un folklora: Atslēdzot aizsauli (UNART)” ( lzp-2024/1-0479).
