Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu eksporta vērtība pēc kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 4,5%, bet importa – par 7%. Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti – par 353,5 milj. eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti – par 212,3 milj. eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas – par 135,6 milj. eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums vērojams tādās preču grupās kā augu valsts produkti – par 66,4 milj. eiro jeb 5,1%, koks un tā izstrādājumi, kokogle – par 38,1 milj. eiro jeb 1,3%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle (15,3% no eksporta kopapjoma), elektroierīces un elektroiekārtas (10,2 %), minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (8,5%). Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (24,8%), Zviedriju (9,3%) un Lietuvu (7%), savukārt elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (25,2%), Igauniju (11,1%) un Franciju (8%), bet minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (17,4%), Nigēriju (15,9%) un Igauniju (9,6%).
2025. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 201 pasaules valsti. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 47,4% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu, Igauniju un Vāciju visvairāk tika eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Apvienoto Karalisti un Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.
2025. gadā Latvijas kopējā eksporta vērtībā preču izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm sasniedza 13 661,9 milj. eiro jeb 69,9%, tai skaitā uz eirozonas valstīm 10 432,8 milj. eiro jeb 53,4%. Eksports uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm bija 1399,5 milj. eiro jeb 7,2%, bet uz pārējām valstīm – 4 476,3 milj. eiro jeb 22,9%.
2025. gadā Latvijas izcelsmes preču eksports uz ES* valstīm veidoja 47,7% no kopējās preču eksporta vērtības uz šīm valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu (1037 milj. eiro), Vāciju (843,6 milj. eiro) un Zviedriju (810,5 milj. eiro).
Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES 2025. gadā, faktiskajās cenās
|
Prece (Kombinētās nomenklatūras kods) |
Milj. eiro |
% no kopējā LV izcelsmes preču eksporta uz ES |
2025. g. % (+,-) pret 2024. g. |
|
Koks un koka izstrādājumi, kokogle (44) |
1 552,6 |
23,8 |
-5,9 |
|
tai skaitā: apaļkoku malka, granulas un briketes (4401) |
319,2 |
4,9 |
-14,0 |
|
Piena pārstrādes produkti, putnu olas, dabiskais medus, citādi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti (04) |
504,8 |
7,7 |
21,5 |
|
tai skaitā: piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas (0401) |
240,1 |
3,7 |
20,9 |
|
Dzelzs un tērauda izstrādājumi (73) |
333,3 |
5,1 |
-1,4 |
|
tai skaitā: dzelzs vai tērauda metālkonstrukcijas (izņemot būvkonstrukcijas) un to daļas (7308) |
158,9 |
2,4 |
4,8 |
|
Elektroierīces un elektroiekārtas un to daļas (85) |
322,9 |
5,0 |
16,4 |
|
tai skaitā: pultis, paneļi un citas pamatnes elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei (8537) |
126,8 |
1,9 |
37,3 |
|
Mēbeles, citi interjera priekšmeti; saliekamās būvkonstrukcijas (94) |
248,7 |
3,8 |
4,8 |
|
tai skaitā: dažādu materiālu mēbeles birojiem, mājai un to daļas (9403) |
128,9 |
2,0 |
3,3 |
2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, vērojams importa pieaugums tādās preču grupās kā mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas – par 652,7 milj. eiro jeb 16%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – par 174,3 milj. eiro jeb 7,1%, kā arī satiksmes līdzekļi un to aprīkojums – par 171,5 milj. eiro jeb 8%. Savukārt samazinājums vērojams tādās preču grupās kā pārtikas rūpniecības ražojumi – par 73,4 milj. eiro jeb 3,3%, dzīvnieku vai augu tauki un eļļas – par 50,2 milj. eiro jeb 23,1%.
Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija elektroierīces un elektroiekārtas (11,7% no importa kopapjoma); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (10,7%); sauszemes transporta līdzekļi, to daļas (9,4%). Elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika importētas no Lietuvas (16,4%), Ķīnas (12,6%), Vācijas (8,4%); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – no Lietuvas (47%), Somijas (21,5%), Igaunijas (9%); sauszemes transporta līdzekļi, to daļas – no Vācijas (37%), Igaunijas (20%), Polijas (9,8%).
2025. gadā uz Latviju tika importētas preces no 167 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. To īpatsvars veidoja 58,4% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas un Somijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas – satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas un Igaunijas – lauksaimniecības un pārtikas preces.
Latvijas kopējā importā preču ievedums no ES valstīm 2025. gadā bija 19 463,9 milj. eiro jeb 83,9%, tai skaitā no eirozonas valstīm 14 903,4 milj. eiro jeb 64,3%. Imports no NVS valstīm bija 354,4 milj. eiro jeb 1,5%, bet no pārējām valstīm – 3 375,5 milj. eiro jeb 14,6%.
Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2025. gadā
(faktiskajās cenās)
|
|
Eksports |
Imports |
||||
|
milj. eiro |
% no kopējās vērtības |
pārmaiņas % pret 2024. g. |
milj. eiro |
% no kopējās vērtības |
pārmaiņas % pret 2024. g. |
|
|
Pavisam |
19 537,7 |
100 |
3,7 |
23 193,9 |
100 |
6,9 |
|
Baltkrievija |
132,5 |
0,7 |
-7,1 |
65,4 |
0,3 |
-56,1 |
|
Krievijas Federācija |
962,5 |
4,9 |
-7,3 |
125,6 |
0,5 |
-68,2 |
|
Ukraina |
316,7 |
1,6 |
-13,0 |
242,2 |
1,0 |
-15,9 |
2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 7,3% un veidoja 962,5 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kritums par 63,4 milj. eiro jeb 13,1%. Imports 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, no Krievijas Federācijas samazinājās par 68,2% un veidoja 125,6 milj. eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 176,3 milj. eiro jeb 98,5%.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 13% un bija 316,7 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta kritums attiecīgi par 6,6 milj. eiro un 5,4 milj. eiro. Imports no Ukrainas samazinājās par 15,9% un bija 242,2 milj. eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 34,1 milj. eiro jeb 39,4%.
Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 7,1% un bija 132,5 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu, tekstilizstrādājumu un plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu eksporta kritums attiecīgi par 12,3 milj. eiro un 12,2 milj. eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 56,1% un bija 65,4 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kritums par 24,6 milj. eiro jeb 44,7%.
Metodoloģiskā informācija
* Eksportējot preces uz trešajām valstīm, izcelsmes valsts nav obligāti norādāma informācija eksporta muitas deklarācijā, tādēļ Latvijas izcelsmes preču eksporta dati ir pieejami tikai par tirdzniecību ar ES valstīm.
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2025. gadā šo darījumu vērtība bija 76,5 milj. eiro jeb 0,4% no kopējā eksporta.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību 2025. gadā pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.
